Meža atjaunošana

Koki un krūmi traucē plānoto meža atjaunošanas darbu veikšanu. Tāpēc vietās, kur plānots stādīt jauno mežu, koki un rūmi tiek nozāģēti, nocirsti vai sasmalcināti. Atkarībā no koku augstuma un caurmēra darbus var veikt ar krūmgriežiem vai meža mašīnām, kas aprīkotas ar speciālām koku zāģēšanas vai kniebšanas galvām. Apauguma novākšanas darbs ir jāveic tā, lai pēc tam būtu iespējams kvalitatīvi sagatavot augsni meža stādīšanai.

Augsnes gatavošana ir mehāniska zemsedzes virskārtas atsegšana jeb mineralizācija. Augsne jāgatavo, lai mazinātu zemsedzes augu konkurenci un optimizētu augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas savukārt rada labvēlīgus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un sējeņu augšanai. Atkarībā no meža tipa augsni gatavo ar disku arkliem, rotējošo pacilotāju un specializēto vai rakšanas kausu.

Meža stādīšana ir visbiežāk izmantotā valsts mežu atjaunošanas metode – to iespējams piemērot daudziem meža augšanas apstākļu tipiem. Darbus ar meža mašīnām vai rokas instrumentiem – lāpstām un speciāliem stādstobriem – veic gan pavasarī, gan vasaras sākumā (izņemot karstāko un sausāko laiku), gan arī rudenī. Meža stādīšanā tiek izmantoti LVM kokaudzētavās izaudzētie augstākās kvalitātes stādi:  priedes, egles un ozola kailsakņi, egles, bērza un melnalkšņa kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu, priedes un egles ietvarstādi.

Sējot mežu atjauno nabadzīgos augšanas apstākļos, kur jaunos sējeņus neapdraud konkurējošie lakstaugi. LVM apsaimniekoto platību atjaunošanai sēšana nav sevišķi izplatīta metode. Šādi ik gadu tiek atjaunoti aptuveni 3% meža platību.

Papildināšana ir atjaunoto, ieaudzēto vai dabiski apmežoto platību papildināšana ar attiecīgajā vietā pieļaujamo koku sugu stādiem tādā platībā, kur atjaunošanās nav notikusi atbilstošā apjomā un kvalitātē.