Meža stādi

AS "Latvijas valsts meži” struktūrvienība “LVM Sēklas un stādi” audzē meža stādmateriālu 10 kokaudzētavās gan valsts, gan privāto mežu atjaunošanai un ieaudzēšanai. 

Piedāvājumā:

priede;

egle;

bērzs;

melnalksnis;

nelielos daudzumos - lapegle, parastais un sarkanais ozols, saldais ķirsis.

Meža koku stādu veidi

Ietvarstādi

Ietvarstādi tiek sēti ar kūdras substrātu pildītās kasetēs un novietoti siltumnīcā, kur labvēlīgos apstākļos dīgst jaunie kociņi. Pēc mēneša kasetes izved un novieto uz lauka poligoniem, kur stādi aug turpmākos 1-2 gadus. Siltumnīcas tukšas nepaliek – sezonā šāda stādu rotācija notiek 3 līdz 4 reizes.

LVM kokaudzētavās audzē priedes, egles un bērza ietvarstādus. Stādus pako mitrumizturīgās kartona kastēs vai maisos pa 100 stādiem katrā.
Stādīšanas laiks: pavasarī - no aprīļa sākuma līdz maija beigām; rudenī - no augusta beigām līdz oktobra beigām. Rudens vēlos stādījumus nerekomendē kūdras augsnēs, jo ir iespējami sala izcilājumi.

Priekšrocības: 

Pirmajā augšanas gadā stāds tiek nodrošināts ar daļu no nepieciešamajām barības vielām, kas nodrošina tā straujāku izaugšanu no nezālēm, saīsinot kopšanas perioda ilgumu.

Stādi neiežūst pārvadāšanas un izstādīšanas procesā.

Stādīšanas tehnoloģija mežā ļauj panākt augstu darba ražīgumu un stādīšanas kvalitāti līdz 2000 stādu dienā.

Stādīt ar stādāmo stobru un stādu pārnēsājamo jostu ir ērti - nav jāliec mugura.

Garāks stādīšanas periods – gandrīz visu veģetācijas periodu.

Pareizi veidota sakņu sistēma, ko nodrošina vertikālas gaisa spraugas kasetes sānos.

Uz sakņu kamola izveidojusies mikoriza (simbioze starp augstāko augu saknēm un sēnēm), kas stādiem nodrošina meža videi raksturīgo mikrofloru.

Pārstādot mežā, tiek saglabāts netraumēts sakņu kamols un spurgaliņas, stādi necieš no pārstādīšanas šoka.

Samazinās riska faktors stādu inficēšanā ar sakņu trupi, jo stādot saknes netiek traumētas un trupes sēnes neiekļūst augā. Tā veidojas kvalitatīvākās, pret vējgāzēm noturīgākas mežaudzes.

Kailsakņu stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu

Kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu ir stādi, kas tāpat kā ietvarstādi tiek iesēti kasetēs ar kūdru un mēnesi diedzēti siltumnīcā. Sezonas sākumā diedzē egles, vasaras otrajā pusē - bērza un melnalkšņa stādus. Vasaras otrajā pusē ietvarsējeņus pārstāda jeb pārskolo uz lauka ar speciālu pārskolojamo mašīnu, lai tālāk audzētu vēl 1–2 gadus.

LVM kokaudzētavās audzē egles, bērza un melnalkšņa kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu.
Stādi tiek pakoti polietilēna maisos, skaits maisā – atkarībā no lieluma.
Stādīšanas laiks: pavasarī – no aprīļa sākuma līdz maija vidum (līdz lapu un skuju pumpuru plaukšanai); rudenī – no septembra sākuma līdz oktobra beigām.

Priekšrocības:

Spēcīgāka un vitālāka sakņu sistēma nekā tradicionālajiem kailsakņu stādiem.

Ļoti labas stādu ieaugšanas sekmes.

Paātrināta stādu augšanu pirmajos gados, samazinot kopšanas izmaksas.

Piemēroti zāļainākām un ātri aizzeļošām platībām.

Tradicionālie kailsakņu stādi

Ņemot vērā klientu pieprasījumu, joprojām nelielos apjomos tiek piedāvāti arī tradicionālie kailsakņu stādi. Kailsakņu stādi tiek sēti vagās uz lauka un audzēti 2-3 gadus.

LVM kokaudzētavās audzē priedes un egles kailsakņu stādus.

Stādi tiek pakoti polietilēna maisos, skaits maisā – atkarībā no lieluma.

Stādīšanas laiks: pavasarī – no aprīļa sākuma līdz maija vidum (līdz skuju pumpuru plaukšanai); rudenī – no septembra sākuma līdz oktobra beigām.

Priekšrocība - zemāka cena, salīdzinot ar citiem stādu veidiem.