Enerģētiskās koksnes ražošana

Enerģētiskās koksnes ražošanas pamatuzdevums ir, neradot riskus videi, palielināt ienākumus no mežizstrādes, vienlaicīgi nodrošinot tautsaimniecību ar papildu resursiem enerģijas ražošanai. Turklāt šis resurss vairo Latvijas enerģētisko neatkarību. 

Enerģētiskās šķeldas ražošanai izmanto dažādas koksnes izejvielas.

Ciršanas atliekas

Ciršanas atliekas

Ciršanas atliekas – koku biomasa, kura paliek mežā pēc cirsmu izstrādes ražojot apaļos kokmateriālus: zari, galotnes, izbrāķētas stumbru daļas, atgriezumi, u.t.t.

Ciršanas atliekas tālākai pārstrādei gatavo:

  • atjaunošanas cirtēs,
  • izlases cirtēs,
  • rekonstruktīvajās cirtēs, un citās vienlaidus cirtēs, ja vien ciršanas atliekas nav nepieciešamas mežizstrādes darbu nodrošināšanai, piemēram, pievešanas ceļu nostiprināšanai.

Ciršanas atliekas tālākai pārstrādei vēlams gatavot šādos meža tipos:

  • silā,
  • mētrājā,
  • lānā,
  • damaksnī,
  • vērī,
  • gāršā,
  • viršu ārenī,
  • mētru ārenī,
  • šaurlapju ārenī,
  • platlapju ārenī, ja to atļauj izstrādes un pievešanas apstākļi (izstrādes un pievešanas apstākļi atbilst labiem un vidējiem).
Sīkkoki

Sīkkoki

Sīkkoki – jaunaudžu kopšanas cirtēs un aizaugušu platību apauguma novākšanā iegūtie neliela izmēra kociņi un krūmi, no kuriem nav iespēja sagatavot apaļos kokmateriālus.

Sīkkokus enerģētiskajā koksnē gatavo:

  • kopjot jaunaudzes mašinizēti,
  • novācot apaugumu mazproduktīvās audzēs, grāvju trasēs, pļavās, un laucēs,
  • izstrādājot pamežu atjaunošanas cirtēs.