Meža aizsardzība

Meža aizsardzība ir vairāku pasākumu kopums, kura ietvaros tiek apzināti un novērsti iespējamie faktori, kas var negatīvi ietekmēt meža augšanu. Potenciālos meža bojājumus var radīt meža dzīvnieki, dažādi kukaiņi un slimības, vējš, uguns, sniegs, ūdens, kā arī invazīvās sugas. Bojājumu novēršana vairumā gadījumu saistās ar koku ciršanu, jo no mežaudzēm jāizvāc bojātie vai svaigi invadētie koki, lai tie neveicinātu audzes sanitārā stāvokļa pasliktināšanos.

Aizsardzība pret meža dzīvniekiem bojājumiem

Aizsardzība pret meža dzīvniekiem bojājumiem

Lai izaugtu skaists un kvalitatīvs mežs, par to ir jārūpējas jau no iestādīšanas brīža, kad kvalitatīvie stādi no LVM kokaudzētavām nonāk mežā. Gan jauno kociņu dzinumi, gan svaigā stumbru miza ir sevišķs gardums briežu dzimtas dzīvniekiem. Tāpēc gan bšīs koku daļas jaunaudzēs tiek sevišķi aizsargātas, izmantojot dažādas metodes.

Jauno koku aizsardzībai tiek lietoti repelenti, kas tiek smērēti vai izsmidzināti uz kociņa centrālo dzinumu vai stumbra. Koku stumbri tiek aizsargāti arī ar īpašām aizsargspirālēm, kas tiek aptītas apkārt koka stumbram. Tāpat meža aizsardzībai no dzīvnieku postījumiem izmanto arī citus mehāniskus aizsardzības līdzekļus, piemēram, aizsargžogus, aizsargsietus, aitu vilnu, klipšus u.c.

Aizsardzība pret kukaiņiem

Aizsardzība pret kukaiņiem

Lai pasargātu atjaunotās meža platības no kukaiņiem, tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi – insekticīdi, kas tiek izsmidzināti uz kociņa stumbru, lai ierobežotu jaunaudžu kaitēkļu radītos bojājumus. Konkrēta kaitēkļa viena dzimuma īpatņu izķeršanai mežos apdraudētajās meža platībās tiek izlikti feromonu slazdi. Savukārt skujgrauzēju kaitēkļu riskam pakļautajās mežaudzēs tiek izvietoti un regulāri tīrīti putnu būrīši, kā arī pārvietotas un sevišķi aizsargātas skudru ligzdas.

Invazīvo sugu ierobežošana

Invazīvo sugu ierobežošana

Latvānis ir invazīva suga, kas agresīvi pārņem lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, infrastruktūras objektus, meža jaunaudzes un citas vietas, vienlaikus apdraudot arī cilvēka veselību un dzīvību. Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka katram zemes īpašniekam ir pienākums veikt pasākumus, lai iznīcinātu uz viņa zemes augošos latvāņus un nepieļautu to saaudžu atjaunošanos.

Latvāņa ierobežošanā iespējams lietot dažādas metodes, bet efektīvākās no tām ir integrētās metodes, kad augu aizsardzības līdzekļi – selektīvas iedarbības herbicīdi – tiek lietoti tā, lai tie negatīvi iedarbotos tikai uz latvāni, bet pārējās platībā augošās augu sugas paliktu neskartas.

Ugunsdrošība

Ugunsdrošība

Meža ugunsdrošības pasākumu uzdevums ir nepieļaut meža ugunsgrēku izcelšanos un kavēt izcēlušos ugunsgrēku izplatīšanos. Tāpēc gar ceļiem, dzelzceļiem, neapstrādātām lauksaimniecības zemēm un liela izmēra skujkoku jaunaudzēs tiek ierīkotas un katru gadu atjaunotas mineralizētās joslas. Vietās, kur pārvietojas un uzturas iedzīvotāji, tiek izvietotas informatīvās zīmes, brīdinot par ugunsbīstamību un nepieciešamo rīcību, atklājot meža ugunsgrēku.

Meža ugunsdzēsība ir pasākumu kopums, kas ietver meža ugunsgrēka atklāšanu, ierobežošanu, likvidāciju un tā vietas uzraudzību. Meža ugunsgrēku dzēšanas darbus veic Valsts meža dienesta darbinieki, bet to galvenais atbalsts meža ugunsgrēku dzēšanā valsts mežos ir LVM darbinieki. Mazas intensitātes un nelielas platības ugunsgrēki tiek dzēsti, izmantojot ugunsdzēsības pletnes vai lāpstas, apslāpējot uguni vai to apberot ar minerālaugsni. Citos gadījumos tiek izmantotas speciāli meža ugunsdzēsības darbiem piemērotas automašīnas ar ūdens sūkņiem un cisternām.

Uzturoties mežos un purvos ir aizliegts:

nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus,

kurināt ugunskurus (izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas),

atstāt ugunskurus bez uzraudzības,

dedzināt atkritumus,

braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem,

veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.