2020
15 • 01 • 2020
LVM Vijciema čiekurkaltei piešķir kultūras pieminekļa statusu
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde piešķīrusi Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu vēsturiskajai LVM Vijciema čiekurkaltei Valkas novadā.
Balstoties uz Arheoloģijas un vēstures daļas datiem, Vidzemes reģionālās nodaļas apsekojuma rezultātiem un citu informāciju, tika nolemts iekļaut Vijciema (Mežmuižas) čiekurkalti Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālo pieminekli ar nosaukumu “Vijciema (Mežmuižas) čiekurkalte”.
“Mums ir liels gods, saņemt tik lielu atzinību. Tagad Vijciema čiekurkalte var lepoties ne tikai ar seno čiekuru žāvēšanas tradīciju, bet arī ar valsts nozīmes objekta statusu,” teic Vijciema čiekurkaltes pārzinis Ivars Palejs.
19. gadsimta beigās Ziemeļvidzemi skāra plaši meža ugunsgrēki, tādēļ Vijciemā tika uzcelta čiekurkalte – vieta, kur no čiekuriem tiek iegūtas sēklas jaunu mežu sēšanai. Vijciema čiekurkalte ir vecākā čiekurkalte Latvijā – tā darbojas jau no 1895. gada un ir vienīgā šāda veida čiekurkalte pasaulē – sēklas jaunu mežu audzēm tiek iegūtas, izmantojot tās pašas, vairāk nekā 100 gadu vecās, oriģinālās iekārtas. Vijciema čiekurkaltē žāvēšanas procesu nodrošina ar ekoloģisku kurināmo – izkaltētajiem un sēklas jau atdevušajiem čiekuriem.
“Čiekuru kaltes vecajā krāsnī darbojas divdesmit četri čiekuru žāvēšanas cilindri, kas vairākas reizes dienā tiek grozīti, lai visi čiekuri izkaltētos vienmērīgi. Ar oriģinālo ceļamo ratu uz trešo stāvu tiek celti maisi un kastes ar čiekuriem, no kurienes pa īpašām lūkām tos saber žāvēšanas cilindros. Tur tos, divreiz dienā apgrozot, nedēļu kaltē. Čiekuri sprakšķēdami atveras, no tiem birst sēkliņas, un visu čiekurkalti piepilda žāvētu čiekuru un jaunā meža smarža. Izbirušās sēklas attīra no čiekuru piemaisījumiem, samitrina un spēcīgi berž, lai no tām atdalītos lidspārni. Tad sēklas vēlreiz tiek žāvētas, līdz tiek iegūtas pilnībā tīras un smalkas sēkliņas,” par čiekuru žāvēšanas procesu stāsta čiekurkaltes pārzinis.
Kopš 2000. gada Vijciema čiekurkalti apsaimnieko LVM, apvienojot čiekurkaltes pamatdarbību ar vēsturisko vērtību saglabāšanu, jo Vijciema čiekurkalte darbojas arī kā muzejs. 2004. gada pavasarī ēkai tika veikts jumta remonts, pirmais kapitālais remonts 109 gadu pastāvēšanas laikā. 2012. gadā ēkai tika nomainīti logi. Par ēkas izturību liecina 1905. gada revolūcijas laika notikumi, kad ēkā aizbarikādējušies Vijciema kungi. Tika nodedzināta Mežmuižas dzīvojamā māja un medību pils, bet kaltes biezās sienas spēja izturēt gan uguni, gan šauteņu lodes.
Pateicoties čiekurkaltes senajām iekārtām, no 2002. gadā Vijciema čiekurkalte iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, bet 2008. gadā tā ieguva neparastā Eiropas kultūras mantojuma statusu. Savukārt no 2019. gada čiekurkalte iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Industriālā mantojuma projekta ietvaros tapusi virtuālā tūre, kas iedvesmo apmeklēt čiekurkalti klātienē. Ik gadu agrā pavasari skolēniem un citiem interesentiem ir iespēja vērot čiekuru žāvēšanas procesu. Vēsturiskās ēkas apmeklējumu vēlams iepriekš saskaņot ar čiekurkaltes pārzini Ivaru Paleju (tālr. +371 26478620).
Dodoties uz Vijciemu, iespējams izveidot plašāku pastaigu maršrutu, kurā bez čiekurkaltes var apskatīt arī Vijciema medību pili, mežniecību un Strenču kokaudzētavu. Netālu no čiekurkaltes ir izveidots "LVM Meža ekspedīcijas" maršruts, kurā 6. klašu skolēniem ir iespēja apgūt dažādus mācību priekšmetus dabā.
Lasīt vairāk:
