Līdz ar Jaunā gada pienākšanu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Vijciema čiekurkaltē sācies intensīvais čiekuru žāvēšanas process, kuru, sākot no 3. janvāra, aicināts vērot ikviens interesents. Telpās valda meža smarža un dzirdama nemitīga sprakšķēšana, kas nāk no žāvēšanas cilindriem.
LVM Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, taču uz citu pasaules čiekurkalšu fona tā izceļas īpaši, jo ēkā saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kas ir teju 100 gadus vecas un joprojām veic savas funkcijas. Objekts iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, taču 2008. gadā tam piešķirts arī neparastā kultūras mantojuma statuss.
Čiekurkalte pārsteidz ne tikai ar tajā izmantotajām tehnoloģijām, bet arī tās bagātīgo vēsturi. Kad 19. gadsimtā Ziemeļvidzemes mežus postīja plaši ugunsgrēki, to atjaunošanai tika uzbūvēta čiekuru kalte. Tās uzdevums bija nodrošināt nepieciešamo sēklu apjomu postīto teritoriju atjaunošanai. Čiekurkalte bez pārtraukumiem strādāja no tās atklāšanas 1895. gadā līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem. Pēc gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgas dīkstāves LVM Vijciema čiekurkalte savu darbu atsāka 1992. gadā.
Čiekuru žāvēšana ir laikietilpīgs un interesants process, kas sākas ar čiekuru nogādāšanu kaltes trešajā stāvā. Pēc tam tos mēra ar speciālu, gandrīz simtgadīgu iekārtu un ber ruļļos, kas veidoti no metāla stieņiem. Smagos ruļļus nedēļu groza 4 – 8 reizes dienā un darbinieki regulāri pārbauda žāvēšanas temperatūru, kas nedrīkst pārsniegt 48 grādus. Izbirušās sēklas attīra no čiekuru piemaisījumiem, samitrina un spēcīgi berž, lai no tām atdalītos lidspārni. Tad sēklas vēlreiz tiek žāvētas, līdz tiek iegūtas pilnībā tīras un smalkas sēkliņas.
Plānots, ka čiekuru žāvēšana noritēs līdz pat 15. martam. Vēsturiskās ēkas apmeklējumu vēlams iepriekš saskaņot ar čiekurkaltes pārzini Ivaru Paleju (tālr. +371 26478620).