Jaunumi

LVM veic mērķtiecīgu priežu mežu audzēšanu

Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības veids, kurā peļņu gūst no meža zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Tas nozīmē, ka mežs un meža zeme tiek pārvaldīta un izmantota atbilstoši bioloģiskās daudzveidības, produktivitātes, atjaunošanās spējas un vitalitātes saglabāšanai, ievērojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības vietējā, nacionālā un globālā līmenī gan mūsdienās, gan nākotnē.

Priežu meža atjaunošana

Pēc vienlaidus atjaunošanas cirtes, mežā tiek stādīti kvalitatīvi, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kokaudzētavās izaudzēti stādi no priežu sēklu plantācijās iegūtām sēklām, kurām piemīt gadu desmitos mērķtiecīgi veidots selekcijas efekts. Tādējādi tiek nodrošināta laba jauno koku stumbru kvalitāte, to skaitā, savlaicīga sānu zaru atzarošanās. LVM priežu mežaudžu atjaunošanai galvenokārt izmanto ietvarstādus, kas nodrošina jauno kociņu sekmīgu ieaugšanu un augšanu pirmajos gados. Drīz pēc iestādīšanas tiek veikta agrotehniskā kopšana, kokiem pieaugot, palielinās to savstarpējā konkurence, tāpēc tiek plānotas un veiktas jaunaudžu kopšanas cirtes.

Teritorijās, kur ir liels briežu dzimtas dzīvnieku – stirnu, briežu, aļņu – skaits, LVM veic virkni pasākumu, kas paredzēti jauno koku aizsardzībai: stādi tiek apstrādāti ar videi draudzīgiem augu aizsardzības līdzekļiem – repelentiem, kas ar nepatīkamu smaržu vai garšu atbaida meža dzīvniekus, piemēram, smilšu-līmes maisījums “Cervacol Extra”. Šo preparātu parasti lieto, lai aizsargātu koka galotni. Ja tiek bojāts centrālais dzinums, iestādītais koks var aiziet bojā vai arī koka stumbrs aug līks, nereti veidojas vairākas galotnes.

“Šogad sākam izmantot kombinētu metodi kociņu aizsardzībai pret pārnadžu postījumiem, kuras pamatā ir aizsardzības līdzeklis “Triko” – uz aitu tauku bāzes. Ar šo preparātu apstrādājam kociņu galotnes dzinumu, savukārt ātraudzīgākajiem kokiem  – arī stumbrus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu mērķa koku aizsardzību,” par jaunu metožu ieviešanu stāsta LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers.

Kvalitatīva mežaudze pati neizaug

Lai izaugtu kvalitatīvs un veselīgs mežs, nepietiek tikai ar labu stādāmo materiālu un agrotehniskās kopšanas darbiem, bet meža kopšanas darbi jāturpina teju visā mežaudzes augšanas laikā, kā to prasa laba mežsaimnieciskā prakse, ievērojot likumdošanas un citas normatīvās vides prasības.

Jaunaudžu kopšana tiek veikta ar mērķi nodrošināt iespējami vienmērīgāku koku izvietojumu audzē, tādējādi uzlabojot augšanas apstākļus palikušajiem kokiem. Kad mežaudze sasniegusi apmēram 12 metru augstumu, tiek plānotas un veiktas krājas kopšanas cirtes, kuru laikā tiek turpināta veselīgas audzes veidošana, gūstot arī pirmās koksnes starpražas.

“Kvalitatīva stādāmā materiāla izvēle un priežu audžu mērķtiecīga audzēšana ar savlaicīgām un regulārām kopšanas cirtēm nodrošina labvēlīgus apstākļus paliekošo koku augšanai un krājas pieaugumam, samazinot meža zemes platības aprites laiku. Iestādot 3 tūkstošus jauno priedīšu noteiktā mežaudzē, un veicot mērķtiecīgu audzes kopšanu, koku skaits pēdējā jaunaudžu kopšanā tiek samazināts līdz apmēram 1700 kociņiem uz hektāru, kas nodrošina labu un spēcīgu vainagu veidošanos. Turpinot kopšanu krājas cirtē, optimālais nākotnes koku skaits nepārsniedz 1000 kokus. Vienlaikus tiek saglabātas pameža grupas, kas kalpo par paslēptuvi meža dzīvniekiem, nodrošinot tiem arī papildus barības bāzi. Savukārt kokiem sasniedzot briestaudzes dimensijas – uz hektāra pilnvērtīgi spēj augt apmēram 500 koki.

Mērķtiecīgi audzējot mežu, tiek panākts, ka koki aug ātrāk, tādējādi nodrošinot lielāku ogļskābās gāzes piesaisti un samazinās mežaudzes augšanas laiks, var ļauj pilnvērtīgāk izmantot meža zemi un palielināt ieņēmumus no platības vienības,” skaidro LVM Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners.

Liela dzīvnieku blīvuma ietekme

Apzinoties dažādus ārējos apstākļus un riskus, kas ietekmē sekmīgu mežsaimniecības praksi, līdztekus kopšanas darbiem, nemitīgi tiek meklēti risinājumi potenciālo draudu un traucēkļu ietekmes mazināšanai un novēršanai.

“Viens no šādiem riskiem mērķtiecīgai priežu mežaudzes audzēšanai ir pārlieku liels briežu dzimtas dzīvnieku skaits. Meža dzīvnieki apkož jauno kociņu galotnes un sānu zarus, kā arī stumbra mizu. Lai mazinātu riskus mežsaimniecisko mērķu sasniegšanai un pasargātu jaunaudzēs augošos kociņus no meža dzīvnieku bojājumiem, LVM sāka lietot repelentus un aizsargspirāles. Veicot jaunaudžu kopšanu, mežsaimnieki pieņem atbildīgus lēmumus: tiem jāizvēlas starp vēl nepilnus 2 metrus garajiem kociņiem nākotnes kokus, kurus aizsargāt no bojājumiem, uzliekot tiem aizsargspirāles. Daļa no sākotnēji aizsargātiem kokiem var atpalikt augšanas gaitā un turpmākajās audzes kopšanās, tad jāmaina lēmums par nākotnes koku izvēli. Protams, šīs prasmes un atziņas veidojas ilgākā laika periodā. Gūtā pieredze ļauj uzlabot kvalitātes prasības un pilnveidot zināšanas par efektīvāko aizsardzības līdzekļu lietošanu,” skaidro Andris Verners.

Aizsargspirāļu lietošana tiek pārtraukta, kad uz priedes stumbra izveidojusies kreves miza. Meža dzīvniekiem tā negaršo, līdz ar to nākotnes augstvērtīgais koks ir pasargāts no apdraudējuma.