LVM plānoto darbību ietekmi uz vidi vērtē vairākos plānošanas soļos.
Pirms plānotā piecu gadu ciršanas apjoma izvietošanas pa reģioniem un plānošanas vienībām, LVM vērtē ciršanas apjoma ietekmi uz bioloģiski vērtīgu un potenciāli bioloģiski vērtīgu (70 gadus un vecāku) audžu īpatsvaru meža masīvu līmenī (10–30 tūkst. ha lielas teritorijas, noteiktas pamatojoties uz Latvijas teritorijas dalījumu ainavzemēs). Lai mazinātu koku ciršanas ietekmi uz vidi ainavu līmenī, saskaņā ar LVM vadlīnijām, 70 gadus un vecāku audžu īpatsvars pēc plānotā ciršanas apjoma realizēšanas nedrīkst būt mazāks par 30% no kopējās mežu platības katrā meža masīvā.
Ietekmes uz vidi vērtējums objektu līmenī tiek veikts meža infrastruktūras būvniecības, rekonstrukcijas un ikdienas uzturēšanas darbībām, apmežošanas un atmežošanas gadījumiem, t. sk. karjeru un kūdras purvu izmantošanai. Vides eksperti un vides plānošanas speciālisti vērtē plānoto darbību ietekmi uz dabas un vides aizsardzības teritorijām, aizsargājamo sugu dzīvotnēm, aizsargājamiem biotopiem, ūdeņiem, augsni, kultūrvēsturiskajiem objektiem, teritorijas ainaviskajām, rekreācijas vērtībām un plāno pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai. Informācija par plānotajām darbībām, kam ir uzsākta ietekmes uz vidi vērtēšana un priekšlikumu iesniegšanas datums tiek publicēta uzņēmuma mājas lapā.
Lai mazinātu koku ciršanas ietekmi uz vidi mežaudzes līmenī, potenciālajās cirsmu platībās plānotāji, aizpildot LVM izstrādātu anketu, vērtē dabiskam mežam raksturīgo struktūru daudzumu un kvalitāti mežaudzē. Ja vērtējums pārsniedz LVM vadlīnijās noteikto punktu summu, informāciju par potenciāli bioloģiski vērtīgo mežaudzi nodod vides ekspertam. Vides eksperts vērtē mežaudzes atbilstību aizsargājamam biotopam, kartē aizsargājamo sugu atradnes, ja tādas tiek konstatētas. Ja mežaudze atbilst aizsargājam biotopam, eksperts novērtē biotopa kvalitāti un saimnieciskā darbība šajā mežaudzē netiek plānota. Ja mežaudze neatbilst aizsargājama biotopa pazīmēm, plānotājs plāno koku ciršanu šajā mežaudzē un ietekmes uz vidi mazināšanai, apzina un marķē cirsmā saglabājamās dabiskam mežam raksturīgās struktūras, ūdeņu aizsargzonas, kultūrvēsturiskos objektus u. c. saglabājamos dabas un vides objektus.
Lai novērtētu realizētās meža apsaimniekošanas ietekmi uz LVM teritorijā sastopamajām dabas un vides vērtībām, LVM ik gadu veic vides monitoringu. Informācija par monitoringa rezultātiem apkopota LVM vides pārskatā.