Iestājoties veģetācijas periodam, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbiniekiem sākas aktīvs darba cēliens. Lai gan Latvijas teritorija nav tik liela, mežu atjaunošanas darbi dažādos reģionos sākas pat ar vairāku nedēļu nobīdi. 2019. gadā plānots iestādīt mežu 9000 hektāru lielā platībā, izmantojot 26,7 miljonus koku stādus, kas izaudzēti uzņēmuma modernajās kokaudzētavās.
LVM apsaimniekotajā teritorijā šogad plānots iestādīt 14 miljonus priežu ietvarstādus, 2,7 miljonus egļu ietvarstādus, 5 miljonus egļu stādus ar uzlaboto sakņu sistēmu, 2,2 miljonus bērzu ar uzlaboto sakņu sistēmu, kā arī 0,4 miljonus melnalkšņu ar uzlaboto sakņu sistēmu.
Neskatoties uz 2017. gada slapjo rudeni un tam sekojošo 2018. gada sauso vasaru, “LVM Sēklas un stādi” pērn realizējusi 52,3 miljonus meža stādu, no kuriem 49,3 miljoni stādi bija ietvarstādi un kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Salīdzinot ar 2001. gadu, tas palielinājies 3,6 reizes. 2001. gadā tika realizēti 14,7 miljoni stādu.
“Stādu ražošanā svarīgi attīstīt tehnoloģijas ar augstāku ražīgumu, kā piemēram, ietvarstādus šobrīd izaudzējam vienā gadā, ko iepriekš audzēja kā priedes kailsakņu sējeņus divos gados un egles kailsakņu stādus ar uzlaboto sakņu sistēmu – divos gados, ko iepriekš audzēja četros gados. Izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, ievērojami samazināts sēklu patēriņš un neuzdīgušo un bojā gājušo stādiņu skaits. Tas ir milzīgs pavērsiens stādmateriāla izaudzēšanā, kas palīdz arī ātrāk reaģēt uz stādu pieprasījuma izmaiņām pa sugām, ja tas nepieciešams,” šo kāpumu raksturo “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece.
“Meža stādu ražošana ir izaugusi no mazām dobītēm mežā līdz pasaulē modernākām iekārtām un mehānismiem. Meža stādu audzēšanas nozare ir tik specifiska, ka visā pasaulē divas vienādas kokaudzētavas neatrast – katrā būs meklēti savi tehniskie un tehnoloģiskie risinājumi, būvēti individuāli risinājumi kokaudzētavas ražības celšanai un meklēti citi risinājumi konkrētajai vietai,” norāda Laima Zvejniece.
Modernajās LVM Mazsilu, Podiņu un Strenču kokaudzētavās tiek veikti dažādi uzlabojumi, veidojot jaunas vai pilnveidojot esošās ražošanas līnijas, veicot paplašināšanas darbus un izbūvējot stādu uzglabāšanas kameras – saldētavas. Lai nodrošinātu jauno skujkoku stādu aizsardzību pret meža kaitēkļiem, piemēram, priežu lielo smecernieku, tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Arvien vairāk stādi tiek apstrādāti ar videi draudzīgām, alternatīvām metodēm – ar vasku un ar līmes un smilts maisījumu “Conniflex”, kā arī tiek meklēti un izmēģināti jauni, alternatīvi aizsardzības līdzekļi.
Kvalitatīva un augstražīga stāda pamatā ir sēkla. Sadarbībā ar mežzinātnes institūtu “Silava” meža selekcijas programmas ietvaros ir daudz paveikts un pētījumi arvien turpinās. “Pēdējo 10 gadu laikā priedes stādmateriāls izaudzēts praktiski no izcila sēklu plantāciju materiāla, turklāt 2018. gadā realizēti 60,1% stādi ar kategoriju “pārāks”, 39,6 % - ar kategoriju “uzlabots “. Tas dod iespēju meža īpašniekiem sava meža vērtību palielināt līdz 25 % un reizēm pat vairāk. Protams, nav mazsvarīga tālāka meža audzēšana, kopšana un aizsargāšana,” norāda Laima Zvejniece.
“LVM Sēklas un stādi” kokaudzētavas, ik gadus palielinot stādu apjomus, 2018. gadā sasniedza ražošanas “griestus”, tas ir, līniju jaudas, zemes platības, saldētavu ietilpību un ūdens resursus.
Balstoties uz tirgus pieprasījuma pieaugumu, nolemts ieguldīt zināšanas un līdzekļus selekcionēta meža vērtības celšanā un, investīciju projekta ietvaros, izbūvēt un attīstīt vēl vienu, pilnībā jaunu kokaudzētavu Latvijā. “Šis ir īstais brīdis, kad tas jāīsteno. Esam daudz padarījuši: mūs pazīst Baltijā un Skandināvijā, pateicoties augstas kvalitātes meža stādiem,” teic “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece.
Lasīt vairāk: