Jaunumi

Rudens priekšvēstnesis – augusts

Lai gan astronomiskais rudens ik gadu sākas septembra nogalē, pirmās fenoloģiskās liecības par šī gadalaika tuvošanos allaž atnes jau augusts. Vasaras mēnesim augustam ritot beigu virzienā, zīmju, kas vēsta par rudens tuvošanos, pamazām kļuva aizvien vairāk. Interesanti, ka šogad ne viena vien no tām parādījās agrāk nekā citugad.

Saldā viršu smarža bija jūtama krietni agrāk, jo daudzviet tie uzziedēja priekšlaikus. Turpretim, vairāki citi ziedi strauji izzuda no cilvēku redzes loka.

Mēneša beigās mežā pārliecinoši dominēja zaļums, taču daļa koku lapu jau sāka dzeltēt. Drīz vien, kad dzeltēšana pieņēmās sparā, bija redzams, ka agrākie dzeltētāji starp pazīstamākajiem kokaugiem bija liepas un ievas, drīz sekoja arī bērzi, kļavas, vītolu dzimtas pārstāvji un apses.

Zemē nokritušās dzeltenās lapas labi maskēja  gailenes citas sēnes. Lielā sausuma dēļ ēdamās sēnes mežos atrast bija salīdzinoši grūti. Kā zināms, viens no svarīgākajiem sēņu augļķermeņu veidošanās faktoriem ir tieši augsnes mitrums. Lasot vērtīgās ēdamās sēnes, pievērs uzmanību arī daudzveidīgajām nevērtīgajām jeb neēdamajām sēnēm – dabas meistarības un skaistuma apliecinājumam!

Ozoliem pamazām nogatavojās un cita pēc citas krita zīles, turpretim saules vairāk lutinātajiem lazdu riekstiem kodoli jau labu laiku bija gatavi ēšanai. To, protams, konstatēja riekstroži – sīļi un vāveres, kas uzkrītoši bieži uzturas lazdājos.

Augustā Latviju pameta ne vienas vien sugas gājputni. Eiropas mērenajā joslā, kurā ietilpst arī Latvija, sastopamo putnu lielākajai daļai ir divi areāli – ligzdošanas areāls un ziemošanas areāls. Sastopami bija arī dažādi gājputni caurceļotāji. Samērā daudz no tiem pārvietojās grupiņās un baros. Īsteni rudenīgu noskaņu radīja dzērvju pulcēšanās un klaigāšana. Pīkstoši iesvilpdamies, par savu klātbūtni vēstīja jaunās dzērves.

Šogad agrāk nekā citus gadus sākusies sikspārņu migrācija uz siltajām zemēm. Tās sikspārņu sugas, kuras paliek ziemot dzimtenē, tepat Latvijā pārvietosies no vasaras dzīves vietām uz ziemošanas mītnēm.

Stirnām augustā beidzās riests, bet aļņiem mēneša beigās tas vien sākās. Vecākie aļņu buļļi sāka baurot agrāk par jaunuļiem, taču to izdotās skaņas vairāk līdzinās ne visai skaļai īdēšanai.

Aizvadītā vasara pārsteidza ar uzkrītoši lielo lapseņu skaitu. Šos kukaiņus visticamāk labvēlīgi ietekmēja bagātīgais barības, citu kukaiņu daudzums savu bērnu ēdināšanai. Starp citu, zemē mājojošās lapsenes ir iecienīts mielasts āpšu nakts dzīrēs. Par to šogad liecināja neskaitāmie redzamie izkārpījumi.

Ja vien ir vēlme, joprojām noteikti var manīt kādu zirnekli. Gan šie kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku ēdāji paši, gan to darinātie tīkli “krīt acīs” ikvienam cilvēkam – īpaši krāšņi tie ir saulainajos, rasas klātajos rītos.

Malu malās uzkrītoši aktīva bija visu sugu abinieku jaunā paaudze. Visbiežāk pamanāmas tieši dažādas šī gada vardītes, kas lēcieniem devās plašajā, briesmu pilnajā pasaulē. No vasaras dzīves vietām tuvāk nākamajām ziemas slēptuvēm pārvietojās arī dažādu sugu pieaugušie abinieki.

Augusta izskaņā bija vislielākā iespēja pamanīt jebkuras rāpuļu sugas jaunuļus. Jau jūlijā piedzimušajām pļavu ķirzaciņām un no olām izlīdušajām sila ķirzaciņām, augusta nogalē sāka piepulcēties no izšķīlušies smuidrie dižsliekas lieluma zalktēni. Mazuļi šai mēnesī dzima glodenēm, bet bērnu dzimšanas periods iesākās arī odzēm.

Taču zvēru – lapsu, jenotsuņu, ežu, caunu un citu zīdītāju jaunā paaudze kopā ar kādu no vecākiem pa īstam sāka iepazīt pasauli. Šiem jaunuļiem viss vēl tikai priekšā!

Lasīt vairāk:

• Meža iemītnieku jūlijs
• Mainīgie laikapstākļi mulsina meža iemītniekus
• Caunām – māņu riests
• Noslēpumainie un ārstnieciskie zemestauki
• Iepazīsim Latvijā mītošās ķirzakas