Koksne būvniecībai

Koksnei piemīt daudz īpašību, kas to padara par izcilu būvmateriālu. Attīstītās valstis, kas ilgtspējīgi apsaimnieko mežu teritorijas, koksni būvniecībā izmanto arvien plašāk, ražojot arvien apjomīgākas koka konstrukcijas, kas no koka ļauj būvēt pat debesskrāpjus. Pasaulē vairāk nekā 35 % siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas rada būvniecības nozare, jo īpaši tādu materiālu ražošana kā betons, metāls un plastmasa. Koksne ir teicama šo materiālu alternatīva, kuras izmantošana ievērojami ļautu samazināt būvniecības nozares radīto SEG apjomu.

Koksne ir izturīga

Koksnes izturība slēpjas tās elastībā un spējā piemēroties transformācijai. Šajā ziņā koksne ir daudz pārāka par dzelzsbetonu. Metāls un betons, sasniedzot noteiktu izturības robežu vai temperatūru, salūst, sabrūk, savukārt koks lielas slodzes ietekmē sāk liekties. Salīdzinot ar tēraudu vai betonu, koks var labāk izturēt savu svaru, kas ļauj veidot lielākas telpas un vienlaikus izmantot mazāk balstu ēkas projektēšanā.

Koksne ir ugunsdrošāka

Koks, protams, deg, taču tā degšanas ātrums ir salīdzinoši neliels. Piemēram, bieza sija deg ar ātrumu viens milimetrs minūtē, un tas nozīmē, ka ugunsgrēka gadījumā cilvēkiem ir pietiekami daudz laika, lai pamestu degošo ēku. Turklāt ēkās, kas būvētas no sintētiskiem materiāliem un plastmasas detaļām, degot izdalās indīgi izgarojumi, kas ir pat bīstamāki par atklātu liesmu.

Koksne elpo

Augšanas laikā koks no gaisa savāc ogļskābo gāzi un izdala skābekli.  Tātad ogleklis paliek koksnē un vēlāk arī ēkā, kas būvēta no koka. Krāsojot koku ar gaisa caurlaidīgu krāsu, koks dabiskā veidā regulē gaisa mitrumu telpā – ja ir pārāk mitrs, koksne savāc daļu mitruma; ja pārāk sauss, koksne no savāktā mitruma atbrīvojas.

Koksne ir estētiska

Koksne telpās rada siltu un mājīgu sajūtu. Būvniecībā un dizainā kokam ir ārkārtīgi plašas iespējas – sākot no pamatīgām un stabilām konstrukcijām, līdz  skaistiem un smalkiem dizaina risinājumiem.

Latvijai, kā mežiem bagātai valstij ar vēsturiski izkoptām un šodien augsti attīstītām mežsaimniecības tradīcijām, ir dabiski būvēt no koka. Tā ir videi un cilvēkam draudzīga izvēle. Vienas privātmājas būvei nepieciešami aptuveni 40 koki jeb 20 kubikmetri koksnes. Šāds daudzums Latvijas mežos izaug vidēji vienā minūtē, bet koksne, kas būtu nepieciešama vienas divstāvu biroja celtnes uzbūvēšanai – aptuveni 15 minūtēs.