Jaunumi

Caunām – māņu riests

Sala pārņemtajā, piesniegušajā mežā daudzviet manāmais zvēru pēdu nospiedumu īpašais raksts vēsta, ka  februāris ir vairāku sugu zīdītāju riesta laiks.

Ziemas pēdējā mēnesī pārojas vilki, lūši un bebri – vilki turpina janvārī iesāktās kāzu kaislības, lūši sāk riestot, bet bebriem “iekrīt” pārošanās perioda beigas. Gaidāmo prieku provocētais dullums pakāpeniski pārņem arī tādus meža iemītniekus, kā lapsas, Amerikas ūdeles un pelēkos zaķus.

Sniegā redzamās pēdas liecina, ka aktīvākas kļuvušas arī meža caunas, taču tām februārī rit nevis riests, bet gan sākas tā saucamais māņu riests, kura laikā šīs sugas pieaugušie dzīvnieki top salīdzinoši aktīvāki. Abu dzimumu pārstāvji kļūst tik mundri, ka nereti rosās arī dienā – gluži kā īstā riesta laikā.

Lai gan caunu mātītes un tēviņi ik gadu saostās jau pavasarī, “pa īstam” partneri satiekas jūnija beigās un jūlijā, kad sākas kāzu laiks. Meža caunu grūsnība ilgst teju astoņus mēnešus. Tas ir garš grūsnības periods augumā tik necilam dzīvniekam. Tāds tas caunām ir tādēļ, ka pēc apaugļošanās drīz vien iestājas tā saucamais latentais periods jeb diapauze, kuras laikā nākamo pēcteču attīstība mātes organismā nenotiek.

Mazuļu attīstība atsākas tikai februāra nogalē un marta sākumā. Embriju faktiskais attīstības laiks nepārsniedz 30 dienas. Mazuļi piedzimst martā vai aprīlī, tātad caunu grūsnības periods nesakrīt ar embriju patieso attīstības ilgumu.

Grūsnības latentais periods raksturīgs arī vairākiem citiem Latvijas zīdītājiem. Visgarākais tas ir stirnām – šo pārnadžu savvaļā mītošo mātīšu grūsnības kopējais laiks sasniedz gandrīz desmit mēnešus, bet latentais periods ilgst četrus līdz piecus mēnešus pēc apaugļošanās.

Latento periodu jeb diapauzi daba ieviesusi, lai pielāgotu mazuļu piedzimšanu vislabvēlīgākajam gada laikam, kad ir piemērotākie apstākļi jaundzimušo un viņu mātes izdzīvošanai.

Lasīt vairāk:

• Meža kalendārs – februāris
• Meža kalendārs – janvāris
• Gadu mija – mežacūku kāzu laiks
• Kustoņu dzīve decembrī