Koksne siltumam

Latvijā malka ir tradicionālākais apkures veids, turklāt arī lētākais un dabiskākais kurināmais. Ar to mājoklī var nodrošināt gan siltumu, gan karsto ūdeni, turklāt malkas krāsns vai kamīns ne vien sasildīs, bet parūpēsies arī par mājas omulību. Koksne ir atjaunojams dabas resurss. Koki augot piesaista tikpat daudz ogļskābās gāzes, cik vēlāk izdala sadegot, tāpēc koksne ir CO2 neitrāls produkts. Turklāt degšanas rezultātā radušos pelnus pēc tam var iestrādāt atpakaļ augsnē kā mēslojumu mežā, tā radot vēl labākus augšanas apstākļus nākamajām mežaudzēm. Koksnes izmantošana siltumam

Jau izsenis malka bijusi viens no galvenajiem siltuma avotiem. Lai gūtu lielāko labumu, vērts ievērot noteiktus priekšnosacījumus.

Plašākai iedzīvotāju nodrošināšanai ar siltumu arvien vairāk apkurei izmanto šķeldu. Koksnes un šķeldas izmantošana apkurē samazina fosilo kurināmo patēriņu un importu. Šķeldu iegūst no ciršanas atliekām, apauguma un mazvērtīgas sīkkoksnes, ko citur nav iespējams izmantot, Turklāt šķelda ir videi draudzīgs, energoefektīvs un atjaunojams resurss, ko izmanto katlumājas Latvijas reģionos.

Jāplāno laikus

Par malkas rezervēm jāpadomā labu laiku pirms nākamās apkures sezonas sākuma. Ievērojot sentēvu tradīcijas, piemērotākais laiks, kad mežā cirst kokus, vest tos mājās, zāģēt un žāvēt, ir no marta līdz maija beigām. Galvenokārt tāpēc, ka pavasarī gaiss ir ļoti sauss un šādos apstākļos malka teicami žūs pat zem klajas debess.

Sausa malka

Malkas siltumatdeve ir atkarīga no koku sugas, mitruma un vietas, kur koks audzis. Viens kilograms pilnīgi sausas malkas dos vienādu siltumu jebkurai koka sugai. Savukārt vienāda sausuma smagākas koksnes pagale dos vairāk siltuma kā vieglāka koka pagale. Kvalitātes pazīme gan ir viena – vai malka nav trupējusi, pelējusi, bojājusies.

Smaržo dažādi

Kokus mēdz izvēlēties arī pēc to smaržas, piemēram, pirtīs iesaka kurināt lapu koku malku, jo tā nav sveķaina, piemēram, liepu. Ļoti smaržīga ir sausa bērza malka. Zināma tautas metode skursteņa tīrīšanai ir apses malkas dedzināšana. Savukārt patīkamu smaržu telpā radīs ķirša, plūmes vai ābeles malkas piejaukums. Augļu koki gan ir ekskluzīva malka. Telpas var iesmaržināt ar kadiķa zariņiem kamīnā.

Lapu vai skuju malku?

Lapu koku malka, piemēram, alkšņa, apses vai bērza malka ir plaši izmantota. Arī skujkoku malka ir iecienīta, taču jārēķinās ar bagātīgu sveķu izdalīšanos. Ja sezonas garumā tiks kurināta tikai tīra egles vai priedes malka, krāsns un skurstenis tiks piesārņots ar sveķiem, un krāsns var zaudēt pat 30 procentus no efektivitātes. Tāpēc būtu ieteicams kurināt lapu koku un skujkoku malkas sajaukumu attiecībā aptuveni 3:4.

 

Apkures vajadzībām LVM fiziskām personām piedāvā jauktu koku sugu malkas piegādi pašpatēriņa vajadzībām līdz 3 kokvedēja kravām (apmēram 90 m³). Mazākais malkas piegādes apjoms ir 35 m3 . Tas ir tikpat, cik apmēram vienas kokvedēja kravas (ar piekabi) apjoms). LVM malku piedāvā iegādāties, veicot priekšapmaksu.

Iegādāties malku