Piesakies jaunumiem
25 • 08 • 2017
Noslēpumainie un ārstnieciskie zemestauki
Katrs meža apmeklētājs, kurš skatās sev zem kājām, zina: mūsu zeme ir sēnēm bagāta – Latvijā sastopamas vairāk nekā tūkstoš cepurīšu sēņu sugas. Tiesa, vismaz trīsdesmit to sugas, ja tiek apēstas, var izraisīt smagu saindēšanos. Savukārt pie vispāratzīti ēdamajām sēnēm pieder vien nieka daži desmiti sugu, turklāt lielākā daļa šo ēdamo sēņu sugu pārtikā izmantojamas vienīgi pēc rūpīgas apstrādes.
Pie nedaudzajām svaigā veidā ēdamajām sēnēm pieder arī savdabīgie pūpēžu klases pārstāvji zemestauki, kas dažviet tiek saukti arī par zemesolām. Latvijas mežos šo sēņu augļķermeņi atrodami no jūnija nogales līdz oktobrim, bet, ja daba lutina ar siltu rudeni, tos var atrast pat novembrī.
Ikviens zemestauku augļķermenis attīstoties iziet divas stadijas. Pirmajā stadijā tas ir apaļš, viscaur segts ar baltu, elastīgu apvalku. Apaļajā veidojumā atrodas nākamās stadijas aizmetnis. “Olas” attīstība norit augsnes virskārtā. Izrokot un aplūkojot šo augļķermeni, redzams, ka no veidojuma apakšdaļas atiet sēņotnes auklas. Apaļajam augļķermenim sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, tā apvalks pārplīst – tad sākas zemestauku attīstības otrā stadija. Caur plīsuma vietu izaug un augšup tiecas porains, dobs, cilindrisks dzeltenbalts vai balts receptākuls jeb nesējs. Otrajā jeb receptākula stadijā, ja ir labvēlīgs mikroklimats, zemestauki aug ārkārtīgi strauji, tāpēc iekļauti Ginesa rekorda grāmatā. Jaunizaugušā veidojuma izmērs parasti korelē ar bijušās “olas” lielumu pirms tās plīšanas: jo prāvāks augļķermenis bijis, jo pamatīgāks tas izveidojas nesēja stadijā. Daži eksemplāri var pārsniegt pat 30 cm garumu un 4 cm caurmēru. Nesēja galotnē, kas ir nedaudz sašaurināta, attīstās uzkrītoša zvanveidīga cepurīte, klāta ar gļotainu olīvzaļu glebu. Cepurīti sedz neregulārs šūnains tīklojums, kura padziļinājumos zem glebas pārsega attīstās bazīdijas ar sporām.
Latvijā zemestauki atrodami visneiedomājamākajās vietās, tomēr lielāka iespēja atrast šīs sēnes ir jaukto un lapu koku mežu nostūros, kuros vasaras otrajā pusē un rudenī tuvumā uzturas vai uzturējušies plēsīgie zvēri, jo gaļēdāju maltītes paliekas piesaista kukaiņus, kuri pārtiek no maitas. Zemestauku receptākulu cepurīti sedzošā gleba saldeni smird kā maita. Kukaiņi azartiski uzklūp sēnes recekļveidīgajai glebai un to ēd. Katrs lidojošais maitēdājs kukainis, rosīdamies uz zemestaukiem, netīši savāc šo sēņu sporas un pēc tam, nokļuvis īstas maitas atrašanās vietā, negribot nogādā tajā arī sporas. Insekti – līķēdāji ir nozīmīgākie zemestauku izplatītāji. Kad kukaiņi visu tumšo glebu noēduši, sēnes cepurīte iegūst tādu pašu krāsu, kāda ir tās kātam.
Cilvēki zemestaukus ievāc, kamēr tie vēl ir olveida stadijā. Salasītās “olas”, lai tās neturpinātu attīstīties, uzreiz jāiegriež pamata galā pāri vietai, no kuras atiet sēņotnes auklas. Lai tās ilgāk saglabātu svaigas, nepieciešams sēnes novietot vēsā vietā.
Zemestauki izsenis bijuši populāri tautas medicīnā, jo satur vairākas ārstnieciskās vielas. To dziedniecisko iedarbību spektrs ir ļoti plašs, tāpēc nereti zemestaukus pielīdzina brīnumlīdzeklim, kas ārstēšanas procesā nenoliedzami var radīt arī placebo efektu.
Ziņas par zemestauku dziednieciskajām īpašībām atrodamas nākušas jau no senās Ķīnas, kur uzskatīts, ka šīs sēnes spēj ārstēt ļaudis no audzējiem. Bet Romas impērijā no zemestaukiem ticis gatavots “mīlestības dzēriens” potences uzlabošanai. Vēl vēlāk ārstējošā brīnumsēne Eiropā izmantota ādas slimību un iekšējo orgānu patoloģiju dziedēšanai. Tautas medicīnā to plaši pasaulē lieto arī mūsdienās, lai gan dažādi zemestauku preparāti tiek lietoti arī modernajā medicīnā. Laboratorijās iegūst zemestauku tinktūru, ražo želeju un krēmu. Īpaši populāri zemestauki ir kā papildlīdzeklis audzēju ārstēšanā. Zināms, ka tie šķidrina asinis, paaugstina cilvēka organisma aizsardzības spējas un pasargā no dažām infekcijām, spēj aizvietot sieviešu hormonus, tādēļ tiek izmantoti miomu, olnīcu cistu un mastopātijas ārstēšanā. Ar šo sēņu preparātiem, turklāt, ārstē nieru un citu iekšējo orgānu kaites.
Arī Latvijā cilvēki zemestaukus vāc pirmkārt un galvenokārt tāpēc, lai izmantotu ārstniecībai un slimību, tostarp audzēju, profilaksei. Šo sēņu lasīšana lietošanai pārtikā gan bija, gan joprojām ir vien sekundārs mērķis.
Lasīt vairāk:
