Jaunumi

Meža iemītnieku jūlijs

Jūlijs kopš senlaikiem dēvēts par liepu jeb liepziedu mēnesi, kad gaisā virmo saldais aromāts. Šo apgalvojumu apstiprina arī vidējie rādītāji, kas liecina, ka parastās liepas Latvijā visbiežāk uzzied jūlija otrajā nedēļā. Tiesa, jaunākie fenoloģiskie novērojumi vēsta, ka liepu ziedēšana valstī sākas arvien agrāk – dažugad pat jūnija nogalē!

Šī gada vasaras pirmā puse izceļas ar acīmredzamu unikalitāti, jo laika apstākļi līdz šim ir teju demonstratīvs pretstats pagājušā gada vasarai. Gan maijs, gan jūnijs, gan jūlijs Latvijā un citviet Eiropā izrādījies manāmi siltāks par normu. Šo apstākļu ietekmē arī liela daļa “jāņuzāļu” noziedēja krietni pirms ierastā laika.

Kopumā dažādu ziedošu augu jūlijā ierasti ir mazāk nekā jūnijā, tomēr puķu daudzveidība šai mēnesī joprojām ievērojama. Par to īpaši priecājas biškopji. Šogad, pateicoties aizritošās vasaras meteoroloģiskajiem apstākļiem, manāma krietna putekšņu raža un medus sarūpēts daudz. Tomēr nekas vēl nav beidzies un bitēm darba netrūks arī turpmāk, jo vietām jau uzzied vaivariņi.

Izcirtumos manāmi naskie ogotāji, kas jūlijā lasa aveņu augļus. Šogad šo ogu ir daudz, turklāt tās maz bojājuši kukaiņi. Nereti turpat līdzās avenēm manāmas klinšu arī kaulenes, kas arī nogatavojas tieši jūlijā. Nogatavojas mellenes, zilenes, kazenes, šur tur manāma kāda aizkavējusies meža zemene.

Jūlijā Latvijas bērziem nogatavojas un izsējas sēklas. Pēc atbrīvošanās no sēklām šiem kokiem iesākas lapu dzeltēšanas periods lapu dzeltēšanas periods, kas sākotnēji nav uzkrītošs. Šovasar, kad daudzi dabas procesi ir sasteigti, ne viens vien bērzs pamanījās nobirdināt pa kādai dzeltenai lapai jau jūlija pašā sākumā.

Dzeltenās bērzu lapas veido teicamu maskēšanās fonu gailenēm.

Sēnes jūlijā parasti “atdzīvojas” un jūtami sasparojas, kad laikapstākļi ir karsti un nokrišņiem bagāti. Pieredzējuši sēņotāji gan zina, ka pat šī gada sausajā un svelmainajā vasarā ir sameklējamas šādas tādas sēnes, tostarp, gailenes, kas, protams, jāmeklē mitrās vietās.

Tāpat kā maijā un jūnijā, arī jūlijā visplašāk pārstāvētā pamanāmo dzīvnieku klase ir kukaiņi. “Tropiskie apstākļi”, par pāris nedēļām paātrinādami bioloģiskos procesus, šogad īpaši labvēlīgi ietekmē ne vienas vien sugas kukaiņu dzīvi. Vasaras vidū kukaiņu nudien ir daudz – teju jebkurā vietā izdodas pamanīt gan aktīvus pieaugušos kukaiņus, gan to kāpurus. Vasarai ritot, pamanāmo sarakstam pievienojas aizvien jaunas sugas.

Putni jūlijā ieraugāmi gan pa vienam, gan pulciņos. Daļa putnu joprojām rūpējas par pirmā perējuma bērniem, tomēr lidoņu sugu vairumam mazuļi jau izperēti, izbaroti un izvesti plašajā pasaulē. Tās putnu sugas, kuras ligzdo divas vai vairāk reizes sezonā, lolo vai jau izlolojušas otro, varbūt pat trešo perējumu.

Vairākumam meža zvēru jau ir piedzimuši ir jaunuļi. Tostarp mazuļus pasaulē beidzot laidušas arī visu sugu sikspārņu mātītes, kuras salīdzinot ar citiem Latvijas zvēriem, ir vēlīnas dzemdētājas. Turpretim stirnas steidz gādāt, lai pēcnācēji viņām būtu arī nākamajā gadā. Šiem zvēriem jūlijā sākas riesta periods.

Arī dažu sugu rāpuļi vasaras karstākajā mēnesī aizņemti ar mazuļu gādāšanu. Jūlijs ir zalkšu dējamlaiks.  Sila ķirzaku olas tika izdētas jau jūnijā, bet jūlija beigās no tām sākas mazuļu šķilšanās. Pasaulē nu nāk pļavas pļavas ķirzaku mazuļi, kuri nevis izšķiļas, bet piedzimst, jo šie rāpuļi ir oldzīvdzemdētāji. Rit dzemdību periods arī bezkājainajām ķirzakām glodenēm.

Lasīt vairāk:

• Aprīlis – dabas rosības mēnesis
• Caunām – māņu riests
• Noslēpumainie un ārstnieciskie zemestauki
• Iepazīsim Latvijā mītošās ķirzakas