Vides aizsardzība ir meža un citu LVM valdījumā esošo zemju neatņemama apsaimniekošanas daļa, uzņēmumam ikdienā rūpējoties ne vien par tā pārziņā esošo teritoriju saimniecisko vērtību, bet arī par tajās mītošo sugu un ekosistēmu labklājību un turpmāku pastāvēšanu nākotnē.
LVM vides plānošanas speciālisti un vides eksperti ik gadu veic dabas vērtību inventarizāciju, plānoto saimniecisko darbību ietekmes vērtēšanu, sugu un biotopu monitoringu, kā arī plāno sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus.
25,2 % uzņēmuma pārvaldītajās teritorijās LVM saimnieko ar galveno mērķi – vides aizsardzība. LVM vides ekspertiem ik gadu apsekojot saimnieciskās darbības teritorijas un monitoringa vietas vairāku tūkstošu hektāru platībā, valsts mežu teritorijās tiek fiksētas arvien jaunas sugu atradnes un veikta uzraudzība līdz šim atklātajām.
Īpaši aizsargājami biotopi
Kopš 2011. gada LVM valdījumā esošās zemēs, galvenokārt ārpus ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīviem noteiktajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tiek veikta Latvijas īpaši aizsargājamo un Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu kartēšana.
ES nozīmes biotopus kartē sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperti, nosakot ES nozīmes biotopa veidu, variantu un kvalitāti pēc valstī apstiprinātas metodikas. Kopējā ES nozīmes biotopu platība LVM zemēs ir apmēram 351 tūkstotis hektāru.
Lielāko īpatsvaru veido meža biotopu veidi, no kuriem visbiežāk konstatētie ir 9010* Veci vai dabiski boreāli meži, 91D0* Purvaini meži un 9080* Staignāju meži. Mazākā apjomā reģistrēti jūras piekrastes, saldūdeņu, zālāju un purvu biotopi.
Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamas sugas
Katru gadu uzņēmums vides pārskatā apkopo informāciju par LVM GEO reģistrētām sugām un sugu grupām, kas sastopamas valdījumā esošajā teritorijā – gan aizsargājamās dabas teritorijās, gan saimnieciskajos mežos. Šie dati tiek uzkrāti, jo reģistrētajām sugām jau ir vai nākotnē var būt nepieciešams nodrošināt augstāka līmeņa aizsardzību. Visvairāk valsts mežos konstatētas Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanajā sarakstā (IUCN Red List) iekļautās vaskulāro augu (126), bezmugurkaulnieku (56) un sūnu (55) sugas.
Vides projektu īstenošana
Papildus ikdienas vides aizsardzības darbiem LVM ir vadošais partneris Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētam projektam “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT”, kas ir Latvijā līdz šim apjomīgākais purvu atjaunošanas projekts. Projekta mērķis ir veicināt ES nozīmes biotopu atjaunošanu vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, uzlabojot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot purvu ekosistēmu pakalpojumus.
Projekta laikā, no 2025. līdz 2029. gadam, ar dažādām mežsaimniecības metodēm optimizējot hidroloģisko režīmu, tiks atjaunoti purvi un ar tiem saistītās ekosistēmas vismaz 1500 hektāru platībā valsts zemēs, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vietās, kuras ir būtiski ietekmētas agrākās meliorācijas un nosusināšanas dēļ.
Tāpat LVM turpina dalību vēl divos ārējā līdzfinansējuma vides projektos, kuru īstenošana tika sākta 2021. gadā: “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (“LIFE GoodWater IP”) un “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācijai” (“LIFE-IP LatViaNature”).