Jaunumi
14 • 06 • 2024
Maskēšanās meistare – zaļā zāģlapsene
Izcili maskējas, nekustoties uz auga lapas vai zāles stiebra. Tā ir zaļā zāģlapsene Rhogogaster viridis, kuras aktivitātes sezona saistīta ar periodu, kad dabā dominē zaļā krāsa – no maija līdz augusta sākumam. Šo kukaini bieži var sastapt dažādos sauszemes biotopos. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis atklāj zaļajām zāģlapsenēm raksturīgās pazīmes, lai vērīgākie dabā gājēji spētu tās atpazīt.
Lai gan šo kukaiņu nosaukumā ietverts vārds “lapsenes”, atšķirībā no dzēlējlapsenēm, zāģlapsenēm nav ieroča – dzeloņa. Tāpēc viņu lielākajai daļai par aizsarglīdzekli kalpo “tērps” – vairāk vai mazāk maskējoši krāsots ķermeņa apvalks.
Zaļā zāģlapsene ir viena no vairāk nekā 300 Latvijā konstatētajām īsto zāģlapseņu dzimtas sugām. Dzīvnieka garums ir apmēram 1 centimetrs, ķermeņa krāsa – spilgti gaišzaļa, ar uzkrītošiem melniem un dzelteniem izraibinājumiem uz galvas un muguras, bet kājas – melni svītrotas.
Zāģļapsenes pārstāv plēvspārņu kārtu, tātad tām ir divi pāri caurspīdīgu, plēvainu spārnu. Priekšējie spārni ir mazliet lielāki par pakaļējiem. Zaļajai zāģlapsenei abu caurspīdīgo priekšējo spārnu priekšējā malā atrodas raksturīgs necaurspīdīgs, vienmērīgi zaļš laukumiņš. Tomēr šo zāģlapseni grūti atšķirt no ļoti līdzīgajām sugām – Rhogogaster scalais un Rhogogaster chlorosoma –, jo arī tām uz spārniem ir zīmīgie zaļie laukumi. Lai pārliecinoši noteiktu sugu, rūpīgi jāizpēta kukaiņa pakaļkāju pēdu detaļas.
Vērojot zaļo zāģlapseni, brīžiem var šķist, ka kukainis negribīgi lido, bet tas ātri skrien, veikli izmantojot labi attīstītās kājas.
Vairākums pieaugušo zāģlapseņu parasti barojas ar nektāru un ziedputekšņiem. Bet zaļās zāģlapsenes mātītes ir plēsīgas – lielākoties medī nelielus citu sugu kukaiņus.
Pieaugušajām zāģlapsenēm ir laba redze, kā arī pienācīgi attīstīti taustes un ožas orgāni – samērā garas, tievas antenas jeb taustekļi. Šo kukaiņu mutes daļas vērstas lejup, izstieptas, to augšžoklis pielāgots cietu objektu graušanai, apakšžoklis paredzēts šķidras barības uzņemšanai.
Mežkopji un dārzkopji par zāģlapsenēm nepriecājas, jo to kāpuri pārtiek no augu zaļajām daļām. Zaļās zāģlapsenes kāpuri ir polifāgi radījumi, kas ēd dažādu augu zaļās daļas, tomēr labprātāk – bērzu, pīlādžu un vītolu dzimtas kokaugu lapas.
Plēvspārņu apakškārta
Zāģlapsenes ir kukaiņi, kas ietilpst vienā no divām plēvspārņu kārtas apakškārtām – auglapseņu apakškārtā. Atsķirībā no otrai – iežmauglapseņu apakškārtai – piederīgiem plēvspārņu kārtas kukaiņiem (dzēlējlapsenēm, bitēm, kamenēm u.c.), auglapseņu apakškārtā ietilpstošajiem plēvspārņiem krūtis ar vēderu savienotas bez iežmaugas – vienmērīgi.
Par zāģlapsenēm auglapseņu apakškārtas divu dzimtu kukaiņi nodēvēti tādēļ, ka viņu mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis – īss veidojums, kas paredzēts augu audu nelielai iezāģēšanai pirms oliņu iedēšanas tajos.
Lasīt vairāk:
