Aprīlī mežs teju pārvēršas. Ja vēl mēnesi iepriekš tajā varēja saklausīt un saskatīt vien pirmos pavasara vēstnešus, tad tagad tas ir dzīvības piepildīts. Turklāt mēneša sākumā izteikti agri piedzīvotais siltuma vilnis dzīvības procesus ievērojami paātrinājis. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis turpina sniegt ieskatu aktuālajās dabas norisēs, kas vēsta par pavasari.
Sasteigtie procesi
Ticiet vai nē – mēneša pašā sākumā vietām izlidoja maijvaboles. Protams, netrūka arī dažādu citu bezmugurkaulnieku. Šopavasar īpaši agri ūdeņos parādījās vardes, pēc tam parasto varžu un purva varžu ikri. Tāpat krupji – ilgi nevilcinājās: atsiluši pēc ziemas stinguma, tūdaļ masveidā pārvietojās uz ikgadējām nārsta vietām. Agrāk nekā parasti bija dzirdamas kokvardes. Ziemas slēptuves priekšlaikus pamanījās atstāt arī daudzi rāpuļi.
Attēlā: purva vardes un parastās vardes šogad agri sāka nārstu.
Bet aprīļa otrajā pusē, laikam kļūstot dzestrākam, daudzas pavasarim raksturīgās norises jūtami palēlinājās. Ne tik aktīvi, cik izteikti siltajā periodā, tomēr uz savām ligzdošanas vietām no siltajām zemēm arvien turpina ceļot daudzu sugu gājputni, kā arī pie mums atgriežas ligzdojošie gājputni. Tie pievienojas iepriekš jau atlidojušajiem gājputniem un nometniekiem jeb tiem putniem, kuri, kā zināms, uz siltajām zemēm nemaz nemigrē, bet ziemu pavada tepat.
Gaidot silto laiku
Putnu vērotājiem otrajā pavasara mēnesī ir daudz ko redzēt un dzirdēt: raibs koris skandina malu malās, īpaši azartiski – rītos un vakaros.
Virkne spalvaino lidoņu sugu šajā laikā ir izvēlējusies ligzdošanas vietas un veido perēkļus vai vismaz meklē partnerus. Taču ne vienai vien sugai ligzdu darināšanas un lakstošanās laiks ir aiz muguras un nu sācies olu dēšanas un perēšanas periods. Bet dažu sugu putni pat jau lolo mazuļus. Protams, netrūkst tikko atlidojušu gājputnu, kā arī Latvijai caurceļojošu putnu, tostarp tādu, kuru sugasbrāļi pie mums jau nodarbināti ar dzimtas turpināšanas pasākumiem. Tomēr ir arī gājputni, kurus vēl tikai gaidām atgriežamies. Visvēlāk, kā zināms, atgriežas tie, kuri specializējušies lidojošu kukaiņu ķeršanā.
Attēlā: aprīļa otrajā pusē daudzviet tika sagaidīts sniegs
Zvēru jeb zīdītāju pasauli aprīlī mūsu mežos ar savu klātbūtni aktīvi papildinājušas dažas sugas, kuras pārstāv tā saucamās fakultatīvās jeb neīstās ziemas guļas gulētājus: ziemošanas migas pametuši visi lāči, āpši, jenotsuņi. Vairākums staltbriežu tēviņu aprīlī atbrīvojas vai ir samērā nesen atbrīvojušies no saviem iepriekšējās sezonas ragiem. Stirnāžiem izauguši jaunie ragi. Lielai daļai – jau pārkaulojušies, viens otrs buks no tiem paguvis noberzt ādu. Stirnāžiem tieši aprīlī “iekrīt” ragu pārkaulošanās perioda beigas, ragu tīrīšanas perioda sākums.
Attēlā: vairākums staltbriežu tēviņu aprīlī atbrīvojas vai ir samērā nesen atbrīvojušies no saviem iepriekšējās sezonas ragiem
Kā jau tam pavasarī jābūt, zvēriem ir sākusies apmatojuma maiņa, tāpēc viņi top arvien neglītāki, jo pamazām kļūst pusplukuši.
Mežs – zvēru bērnistaba
Aprīlī turpinās āpšu riesta periods – tas ilgst no marta beigām līdz maijam, nereti pat ilgāk. To pašu var sacīt par ūdriem, zebiekstēm. No marta līdz maijam riesta periods ilgst arī seskiem. Relatīvi nesen – aprīļa sākuma daļā – beidzās kaislību laiks lūšiem, bet pavisam nesen – šī mēneša vidū – sermuļiem. Kad tas sermuļiem beidzās, tad sākās kurmjiem.
Daudzu sugu zvēru mātītes jau nēsā sevī vairāk vai mazāk nobriedušus topošos šī gada pirmā vai vienīgā metiena mazuļus. Bet vairākums mežacūku mātīšu jau ir kopā ar saviem sivēniem.
Aprīlis – mēnesis, kura beigās atnešanās periods sākas vilkiem, caunām. Nāk pasaulē pirmā metiena mazuļi daļai zaķu un vāveru. Alnenes, briedenes un stirnu mammas cenšas atbrīvoties no iepriekšējā gada pēcnācējiem, jo viņām rit priekšdzemdību laiks, kas beigsies maija sākumā – dzims kārtējie bērni. Maijs – mēnesis, kurā nāks pasaulē pēcnācēji vairākumam zīdītāju sugu. Mežs kļūs par lielu bērnistabu.
Kukaiņēdāju mazputniņu nepārtrauktā rosīšanās mežaudzēs vēsta, ka siltums tiešām atgriezies un slēptuves jau pametis ļoti liels skaits bezmugurkaulnieku. Visbiežāk no bezmugurkaulainajiem kustoņiem, protams, sastopami kukaiņi, arī daudzu sugu zirnekļveidīgie. Šie dzīvnieki ir izlīduši no slēptuvēm, kurās veiksmīgi paglābās no aukstuma. Dabā gājējiem turpmāk jābūt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā – izceļoties ugunsnelaimei, bojā iet bezmugurkaulnieki, sadeg arī abinieki, rāpuļi, varbūt kāds putnu perēklis un sadeg daudzu abinieku, rāpuļu un putnu pamatbarība.
Lasīt vairāk: