Piesakies jaunumiem
19 • 02 • 2019
LVM palielina mežu atjaunošanu ar priedi
Priežu mežaudzes ir neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa, tās aizņem trešo daļu no kopējās meža platības, valsts mežos priedes īpatsvars sasniedz pat 47 %. Kopš AS “Latvijas valsts meži” (LVM) dibināšanas pagājuši vien 20 gadi, bet priežu jaunaudžu apjoms, salīdzinot ar 20. gadsimta beigām, pieaudzis vairāk nekā divas reizes, savukārt, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, – apmēram četras reizes. Šāds pieaugums panākts, pateicoties mežkopju uzkrātajai pieredzei, meža selekcijai un augstvērtīgam stādāmajam materiālam nepieciešamos apjomos.
Arī izaudzēto priežu stādu apjoms LVM kokaudzētavās ir teju divkāršojies: no 10,1 miljona stādu 2003. gadā līdz 20 miljoniem stādu 2018. gadā. Šajā laikā attīstījusies ietvarstādu audzēšana, kas, pateicoties kūdras substrātā ietvertajai sakņu sistēmai, ir izturīgāki un apveltīti ar labākām ieaugšanas spējām.
Daļā no LVM apsaimniekotās teritorijas priede tiek atjaunota dabiski. Šādai atjaunošanai izvēlas platības, kurās iepriekš augušas priedes ar kvalitatīviem stumbriem. Lai nodrošinātu vēl labākus atjaunošanas rezultātus un iegūtu izcilas priežu audzes, jauno mežu stāda ar 10 līdz 20 cm augstiem priežu stādiem, kas izaudzēti LVM kokaudzētavās no priežu sēklu plantācijās selekcijas rezultātā iegūtām sēklām.
Lai gan Latvijas klimats kopumā nodrošina priežu mežaudzēm labvēlīgus augšanas apstākļus, tomēr kvalitatīvas priedes izaudzēšanai nepieciešamas rūpes, ko īsteno ar dažādiem meža kopšanas darbiem. Pēc stādu iestādīšanas mežā, tiek veikta agrotehniskā kopšana – pļautas graudzāles, papardes, krūmi un citi konkurējošie augi, lai nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo gaismu mazo priedīšu augšanai.
Nākamais solis ir jaunaudžu kopšana, kuras laikā sāk veidot veselīgu mežaudzi, atbrīvojot vietu vērtīgākajiem un veselīgākajiem nākotnes kokiem ar taisnākajiem stumbriem un spēcīgākajiem vainagiem, kuros fotosintēzes rezultātā sākas koksnes veidošanās.
Savlaicīgi kopts mežs ir veselīgāks, tas ir izturīgāks pret dažādām dabas parādībām, tajā aug vairāk vērtīgas koksnes. Šādas koptas priežu jaunaudzes ir pakļautas mežā dzīvojošo pārnadžu – stirnu, briežu, aļņu – postījumiem, īpaši teritorijās ar lielu dzīvnieku blīvumu. Tiem garšo leknie priežu dzinumi un miza, kuru apgraužot, tiek apdraudēta koku tālākā augšana.
Lai mazinātu dzīvnieku radītos postījumus un izaudzētu augstvērtīgas priežu audzes, LVM darbinieki apstrādā jaunos kociņus ar videi draudzīgiem līdzekļiem – repelentiem, kuri ar nepatīkamu smaržu un garšu atbaida meža dzīvniekus. Savukārt, lai pasargātu priežu stumbrus no mizas apkodumiem, tiek izmantotas aizsargspirāles no videi draudzīgiem materiāliem. Priedei, sasniedzot 7 līdz 8 metru augstumu, uz stumbra izveidojas kreves miza, kas meža dzīvniekiem vairs negaršo.
LVM savu saimniecisko darbību plāno un īsteno, līdzsvarojot ekonomiskās, sabiedrības un vides prasības. Ekonomiskās prasības – maksimāla koksnes krāja no hektāra, saglabājot dabas vērtības un rūpējoties par sugu sastāvu. Sociālās intereses – kopjot mežu tiek veidota tīkama un droša vide iedzīvotāju atpūtai mežā. Vides prasības – nodrošināta dzīvotne putniem, kukaiņiem, dzīvniekiem, augiem, saglabājot sugu daudzveidību.
Lasīt vairāk:
- Sēklu rezerves – nākotnes mežu pamats
- Gada koks – parastā priede
- LVM turpina jauno kociņu aizsardzību pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem
- AS “Latvijas valsts meži” saņem zaļākā zīmola balvu
- Tapusi mācību filma par jaunaudžu kopšanu
- Infografika: Sabiedrība novērtē AS „Latvijas valsts meži” darbu
