Jaunumi

Sēklu rezerves – nākotnes mežu pamats

Iestājoties gada aukstajiem mēnešiem, savu darbu īpaši darbīgi sāk AS "Latvijas valsts meži" (LVM) čiekurkaltes, kurās tiek iegūtas kvalitatīvas un noteiktas izcelsmes meža koku sēklas, kas tiks izmantotas valsts sēklu rezerves veidošanai.

Sēklas ceļš sākas plantācijā – vietā, kur īpaši atlasīti labākie koku eksemplāri ar mērķi iegūt ražīgākās un kvalitatīvākās sēklas nākamo mežu stādīšanai. Priežu plantācijas līdzinās ābeļdārziem, jo to vainagi ir noapaļoti gluži kā ābeļu kokiem. Savukārt egļu plantācijās slaidajiem kokiem tiek noīsinātas galotnes, lai atvieglotu čiekuru novākšanu darbiniekiem.

Pēc čiekuru novākšanas tie tiek nogādāti kādā no LVM čiekurkaltēm – Rendā, Kalsnavā vai vēsturiskajā Vijciema čiekurkaltē. Tur čiekuri tiek attīrīti un žāvēti 45 grādu temperatūrā, līdz tie atveras. Kad sēklas izbirušas no čiekuriem, tās tiek atspārnotas.

Attēlā: neapstrādātas egļu sēklas

Sēklu rezerves tiek glabātas LVM Kalsnavas sēklkopības iecirknī šim nolūkam speciāli veidotā sēklu noliktavā. Šajās telpās klimats īpaši pielāgots uzglabājamā materiāla vajadzībām – topošais mežs glabājas hermētiski noslēgtos traukos un apkārt valda viegls mīnus četrus grādus liels sals.

Katras meža koku sugas sēklu rezerve ir atšķirīga, un lēmums par to, kad šīs sēklas ievākt un vai tas ir nepieciešams, tiek pieņemts ik gadu. "Rezerves ir mainīgas. Uz pavasari daļa sēklu tiek izņemta, lai ražotu stādus, no kuriem veidosies jaunais mežs. Vienmēr ir aktuāls jautājums par to, cik ļoti nepieciešams šīs rezerves papildināt. Piemēram, atsevišķos gadījumos var pieņemt lēmumu priedes čiekurus un sēklas plantācijās nelasīt, taču mūsu interesēs ir iegūt augstvērtīgākās sēklas. Priedei mēs strādājam tikai ar selekcionētu materiālu, kura rezerves sasniegušas 4,99 tonnas – rezerve ir nodrošināta vairāk nekā 15 gadiem, un šai sugai šobrīd ir jau augstākas – 2. pakāpes sēklas, kuru ģenētiskais potenciāls ir no +20 līdz +25%. Salīdzinājumam 1. pakāpes sēklu potenciāls ir no 15 līdz 20%," stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns.

Attēlā: apstrādātas egļu sēklas

Pašlaik visaktuālākā ir egļu sēklu ieguve. "Vēsturisku apsvērumu dēļ eglei ir maz plantāciju, bet nemitīgi strādājam pie arvien jaunu plantāciju veidošanas. Pašlaik sēklas ražot sākusi jaunā plantācija pie Rēzeknes, arī Vecumos pie Žīguriem ievācām pirmo ražu. Tagad selekcionēto materiālu varēsim izmantot arī tur," stāsta Guntis Grandāns.

Egles ražošanas spēju ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, koks neražo, ja tam no maija beigām līdz jūlijam, kad saplaukst jaunie dzinumi, nav stresa – proti, karstuma un sausuma. "Ja apstākļi ir atbilstoši, tie rosina veidot ziedaizmetņus un tad var sagaidīt, ka nākamajā gadā egle ziedēs. Šāda situācija bija 2016. gada pavasarī, kad daudzviet pat pārtrauca stādīšanas darbus, jo bija samērā karsts un sauss laiks. Rezultātā bija atbilstoši apstākļi eglei un 2017. gada pavasarī pēc 11 gadu pārtraukuma egles beidzot  ziedēja," ziņo G. Grandāns.

Tajās plantācijās, kurās egle ražo, čiekuri tiks vākti aptuveni līdz marta vidum. Tiks ievākts maksimālais kvalitatīvā materiāla apjoms, bet ražas pilnais apjoms būs redzams vēlāk, taču darba gaita rāda, ka tā varētu būt lielāka nekā sākotnēji plānots. Pašreizējā egļu sēklu rezerve ir 3,47 tonnas, kas atbilst deviņu gadu patēriņam.

Sēklu rezerve paredzēta Latvijas kokaudzētavām kā pamats, lai ik gadu būtu pieejami stādi, ar kuriem atjaunot Latvijas mežus. Daļu šo rezervju stādu ražošanai izmanto LVM Sēklas un stādi kokaudzētavas, taču neviena sēkla neizceļo ārpus valsts robežām. Valsts mežos netiek stādīti stādi, kas iegūti no ārzemju sēklām, jo to kvalitāte ir grūti pierādāma, un stāds var izrādīties nekvalitatīvs vai pat kaitīgs mežam.