Piesakies jaunumiem
26 • 09 • 2018
Septembris – rudens rosības mēnesis
Septembris, rudens pirmais mēnesis, tautā izsenis dēvēts par sēņu mēnesi, un pamatoti tā – neraugoties uz nesen piedzīvoto sausumu, arī šogad sēņu Latvijas mežos daudz. Jāprot vien ieraudzīt!
Sēņotāji droši vien ievērojuši, ka padevusies uzkrītoši laba celmeņu raža. Celmenes, kā zināms, ir sēnes, kas atbilstoši nosaukumam aug galvenokārt uz koku celmiem. Mūsu mežos atrodamas gan ēdamas, gan neēdamas un pat indīgas celmeņu sugas. Populārākās no ēdamajām ir parastā celmene un ziemas celmene.
Septembri, starp citu, dēvē ne vien par sēņu, bet arī par viršu mēnesi, jo tieši šomēnes visur jūtama to saldā smarža. Zied jau arī šādi tādi citi augi, tomēr to palicis samērā maz.
Agrāk nekā parasti šogad beidzās riekstotāju aktivitātes laiks. Daļa lazdu riekstu nobira, daļu nolasīja cilvēki, riekstroži, sīļi un šādi tādi nelieli zīdītāji. Pārējos riekstus jau pirms tam bija izēduši riekstu smecernieku kāpuri. Augusta beigās un septembra sākumā šie kukaiņu bērni masveidā pameta savas bērnistabas, lai iekūņotos. Aiz tiem palikušas vien tukšas čaumalas ar mazu caurumiņu.
Ne tikai cilvēku, bet arī kustoņu pasaulē vasaras nogale, rudens – vācēju laiks. Bagātīgu barības krājumu gādātāji ziemai ir dažādi peļveidīgie grauzēji. Tiem pievienojas vāveres un dažu sugu putni, kuri, vasarai atkāpjoties, veido barības rezerves ne vien dzīvodami lazdājos, bet arī ozolu vainagos un pakājēs, kur lasa zīles.
Starp putniem ar manāmu čaklumu izceļas riekstroži sīļi. Ja rodas iespēja, pavēro: sīļi vāc un slēpj vienīgi ozolzīļu tinēja un ozolzīļu smecernieka kāpuru nebojātās zīles. Vai putni tās novērtē, rūpīgi aplūkojot? Nē! Sēklu stāvokli zem čaulām sīļi nosaka pēc to lieluma, svara un apvalka konsistences. Šo amatu krāšņie lidoņi prot meistarīgi. Ja meklē ozolus, ej turp, kur redzi vai dzirdi sīļus. Ar zīļu laikā savākto vien dzīvnieki izdzīvot ziemā nevarēs – tas būs tikai neliels atspaids. Turklāt ievērojamu daļu no glabātā paši slēpēji nemaz neatradīs. Daļu no šiem krājumiem uzies citi, atlikumu neatradīs neviens. No neatrastā pavasarī dīgs jauna dzīvība – mazi ozoliņi.
Arvien vairāk Latvijā redzami visdažādākie gājputni. Ieklausoties, varam pārliecināties par to, ka daži jaunie dziedātājputnu tēviņi pa ceļam uz siltajām zemēm jau rudenī iemēģina balstiņas kāzu dziesmu skandēšanā. Tomēr pārlidojuma laiks ir arī krietna atbiruma laiks, tāpēc nav jābrīnās, ieraugot kādu traumētu vai pat mirušu putnu.
Zvēri, izņemot dažu sugu sikspārņus, uz siltajām zemēm, protams, nedodas. Tie ziemai gatavojas citādi – “pārģērbjas” biezākā un gaišākā kažokā. Āpši tīra, pielabo un sagatavo alas. Āpšiem, ežiem un jenotsuņiem, arī susuriem vasaras beigas un rudens sākums ir laiks, kad jāsteidz audzēt krietnas tauku rezerves ziemas guļai. Tiesa staltbriežu buļļi gan septembrī neēd – riesta jeb bauru laikā viņi ietur bada diētu. Kad beidzas baurs, beidzas diēta.
Iespējams, ka dažam labam ogotājam vai sēņotājam nācies sajust kādu matos vai bārdā ielidojušu kaulmušu, tautā sauktu par “briežu uti”. Šogad palielinātais kaulmušu daudzums aizstāja odu un dunduru trūkumu, tomēr kaulmušas nav vienīgie septembrī aktīvie kukaiņi. Meteoroloģiskie apstākļi mēneša pirmajās trīs nedēļās bija gana labvēlīgi, lai redzamu aktivitāti saglabātu daudzi citi kukaiņi, tostarp zirnekļveidīgie. Tie, kuri prot ieklausīties dabā, apstiprinās – šajā laikā varēja dzirdēt čīgājam sienāžu un siseņu tēviņus. Tie, kuri prot dabā ielūkoties, zinās teikt, ka saulainā laikā netrūka arī skudru, lapseņu, kameņu, dažādu divspārņu un citu kukaiņu.
Rudens pirmajā mēnesī joprojām redzami varāki abinieku klases pārstāvji. Lielākā daļa no tiem pamazām dodas uz vien pašiem zināmāmām ziemošanas vietām. Taču, iekams aukstums nav sācis uzvaras gājienu, abinieki nebūt nesteidzas beigt šīs sezonas aktīvo dzīves periodu. Latvijas rietumu daļā līdz pat septembra nogalei būs dzirdamas kokvaržu tēviņu balsis. Interesanti, ka kokvardēm, zināmu laiku pirms laišanās ziemošanas stingumā, šad tad uznāk rudens trakums – tās dzied un krakšķina, tiesa ne tik skaļi un ne tik ilgi, cik pavasarī.
Septembra saulainajās pēcpsdienās manāmi arī rāpuļi. Mēneša beigās vairākums no tiem jau pārvietojies no vasaras medību laukiem tuvāk savām ziemošanas vietām, taču liela daļa vēl neatrodas slēptuvēs un nav pavisam zaudējusi aktivitāti, tāpēc iespējams, ka vērīgākie meža apmeklētāji kādu no tiem manīs sildāmies uz ceļa vai kāda akmens.
Lasīt vairāk:
