Piesakies jaunumiem
23 • 03 • 2017
Vītolu “rozes” – dabas mākslinieka veidotas burvības
Šobrīd, kad lapu koki un krūmi vēl nav zaļi, ir viegli pamanīt savdabīgos veidojumus – vītolu “rozes”, dažviet tie pat iztālēm uzkrītoši izceļas zarotnē. Pavasarī “rožu ziedi” ir zaudējuši lielu daļu no vasaras periodam raksturīgā formas glītuma un šķīrušies no visa sava vasaras krāsas maigā zaļuma – kļuvuši brūni. Vasarā, kad koki un krūmi zaļo pilnā plaukumā, cilvēks var atrasties vītolu “rozei” vai pat daudzām “rozēm” tuvu līdzās, tomēr tās neievērot. Lai siltajā sezonā šos īpatnos “ziedus” ieraudzītu, ir vērīgi jāielūkojas lapu mudžeklī.
Vītolu “rozes” jāmeklē uz vītolu dzimtas vītolu ģints augiem. Jāatceras, ka biežāk “vītolu rozes” atrodamas uz purpura jeb sarkanā kārkla (Salix purpurea), uz ausainā kārkla (Salix aurita) un uz pelēkā kārkla (Salix cinerea), bet nereti tās dekorē arī pūpolvītolu jeb blīgznu (Salix caprea), trauslo vītolu (Salix fragilis) un balto jeb sudraba vītolu (Salix alba), retāk citas Salix sugas.
Kurš darinājis šos „ziedus”, kas nav ziedi?
Vainīgais ir kukainis – viens no Ziemeļu puslodē izplatītākajiem fitofāgajiem pangodiņiem: kārklu rožzieda pangodiņš (Rhabdophaga rosaria). Tas nozīmē, ka kārklu un vītolu zarotnē atrodamie „rožu ziedi” patiesībā ir specifiskas pangas – rožzieda pangodiņu bērnistabas, kuras šie kukaiņu kāpuri veido, lai nodrošinātu sev ilglaicīgi labvēlīgus dzīves apstākļus. Rožzieda pangodiņa radīta panga ir tik raksturīga, ka to viegli spēs atpazīt pat nespeciālists. Taču pat profesionālam entomologam var nākties pamocīties, lai atšķirtu šīs sugas pieaugušos insektus no daudzu līdzīgu sugu pieaugušajiem pārstāvjiem.
No maza pumpura līdz dabas mākslas darbam
Aprīļa beigās vai maija sākumā aptuveni trīs milimetrus garās pangodiņa mātītes cita pēc citas steidz dēt oliņas vītolaugu pumpuros, no kurām vēlāk izšķiļas mazi kāpuriņi. Tiem attīstoties, mehānisku un ķīmisku reakciju ietekmē pumpurs deformējas – tiek bloķēta tā dzinuma augšana garumā, taču lapu attīstība neapstājas.
Jau jūnija sākumā ir tapusi maza, vēl nenobriedusi panga, kuru veido tikai dažas lapas, liecinot par to, ka veidojuma vidū dzīvo vai dzīvojusi kukaiņu atvase. Līdz pat vasaras nogalei kāpuriņš vientuļš dzīvo savā pangā, tai lēnām nobriestot.
Savukārt pilnbrieda „ziedi” ir vidēji valrieksta lielumā, un tos veido 30 - 60 lapas. Tie var būt arī krietni lielāki vai manāmi mazāki, atkarībā no saimniekauga sugas.
Mainoties līdzi gadalaikiem
Rudens sezonā pangu veidojošās lapas nokalst, iegūstot brūnu nokrāsu, tomēr nezaudējot savu pievilcību. Interesanti, ka tās neatdalās no zara, bet gan paliek vienkopus rožveidīgajā „ziedā” arī visu ziemu (citreiz pat visu nākamo vasaru), sniedzot drošu patvērumu pāris milimetrus garajai oranžajai kūniņai.
Jaunie, imago stadiju sasniegušie insekti no savām kūniņām izšķiļas pavasara vidū. Viņu rīcībā ir vien dažas dienas pirms lapu plaukšanas, lai jau atkal pumpuros veidotu mājvietu jaunajai paaudzei, turpinot iesākto dzīvības ciklu.
