Jaunumi

Kustoņu dzīve decembrī

Tuvojas beigām viens no siltākajiem gadiem kopš cilvēki mēra klimatiskos rādītājus. Arī par nokrišņu trūkumu Latvijā nevaram sūdzēties. Kā šajā netipiski siltajā decembrī uzvedas Latvijā mītošie kustoņi?

Aktīvi rosās mazie lidoņi zīlītes un garastītes, kuri ziemā kļūst par izteiktiem kompāniju putniem! Zīlīšu barā iemaldās arī pa kādam dzilnītim vai mizložņai, tuvumā redzami arī dzeņi – visbiežāk mazie vai dižraibie dzeņi.

Turpretim vientulīgi šai laikā dzīvo melnās dzilnas, kas ziemas klusumā izceļas ar ļoti skaļo uzvedību . Pārsvarā tās redzamas un dzirdamas mežos un citās ar lieliem kokiem aizaugušās vietās.

Klajās vietās var paveikties ieraudzīt kādu plēsīgo putnu. Peļu klijāni šajā gada laikā ir biežāk ieraugāmie plēsoņas. Tie daudzviet sēž stabu galos un uz citiem paaugstinājumiem klajākās vietās. Daudzviet itin lielā skaitā sastopamas arī pelēkās vārnas.

Decembris, kā zināms, ir laiks, kad dienas ir visīsākās. Likumsakarīgi, ka nakts dzīvniekiem tagad klājas labāk , jo barības meklēšanai laika ir daudz, turpretim dienas kustoņiem tā var nepietikt. Tieši tāpēc arvien biežāk un lielākā skaitā barību diņģējošie putniņi parādās pie cilvēku mitekļiem. Pārsvarā pie ļaužu mājām ciemojas galvenokārt lielās zīlītes un zilzīlītes, manāmi arī zvibuļi un baloži.

Ne tikai naktīs, bet arī gaišajā dienas periodā, tālākus pārgājienus, ieminot uzkrītošas takas, regulāri veic tumsas dzīvnieki – meža cūkas. Kā nekā tām pašlaik ir riesta laiks! Citi pārnadži, ja vien tos neiztramda cilvēki vai vilki, pārsvarā tālākos klejojumos nedodas.

Dziļā ziemas miegā jau kopš rudens guļ baltkrūtainais ezis un brūnkrūtainais ezis, visi susuri jeb miega peles (dārza susuris, meža susuris, lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris) un tie sikspārņi, kuri neaizlido uz siltajām zemēm – brūnais garausainis, ziemeļu sikspārnis, platausainais sikspārnis, bārdainais naktssikspārnis, dīķu naktssikspārnis un citi.

Pusmiegā ziemu būtu jāpavada āpšiem, jenotsuņiem un lāčiem, taču pēdu nospiedumi liecina, ka jenotsuņi joprojām nav īsti devušies ziemas guļā un arī daļa āpšu vēl joprojām ir samērā aktīvi. Tie reizēm izlien no midzeņiem, lai sameklētu ko ēdamu.

Savdabīgas un ne ar ko citu nesajaucamas pēdas tagad atstāj bebri. Šis ir laiks, kad lielākā daļa bebru dzīvo ģimenēs, kas sastāv no abiem vecākiem un no šī gada un pērnajiem viņu pēcnācējiem: trīs dažādu vecumu dzīvnieki dzīvo vienkopus.

Bebri pašlaik ir itin rosīgi. Tumšajā diennakts laikā to var dzirdēt, gaišajā  var apskatīt šīs rosības rezultātu – svaigi iebradātas takas, nograuztus, apgrauztus, sagarinātus kokus un zarus.

Arī bebru galvenie dabiskie ienaidnieki – vilki tagad dzīvo baros, ja vien mednieki tos nav krietni iztramdījuši, izklīdinājuši vai apšāvuši.

Izņemot zivis un nēģus, visi mugurkaulnieki, kuru ķermeņa temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides, proti, abinieki, rāpuļi, jau labu laiku nekustīgi pavada ziemas slēptuvēs. Tas gan neattiecas uz parastajām vardēm, kuras ir vienīgie abinieki, kas saglabā zināmu aktivitāti arī ziemā , pavadot to zem ūdens.

Lasīt vairāk:

• Mainīgā ziema dzīvnieku pasaulē
• Meža zvēri gatavojas ziemai, gājputni aizceļo
• Meža zvēri dzīro kāzās