Jaunumi

Meža zvēri dzīro kāzās

Attēlā: Vilku pāra pēdas

Meža zvēru deguni saož jau pavasari – februārī riesto vai sāk riestot arī ne vienas vien sugas zīdītāji. Cilvēks, kuram palaimējas būt mežā, kur zemi vēl sedz sniega kārtiņa, pats par to var pārliecināties!

Vilki tagad biežņās tīši neslēpjas, tiesa, piesardzību gan saglabā. Februārī – vilku mēnesī – vilki steidz izbaudīt pārošanās perioda jaukumus. Zvēru pēdu atstātie nospiedumi vēsta, ka vairoties noskaņotie pāri tagad dzīvo divvientulībā. Pieaugušie, viens otram līdz nāvei uzticīgie pelēči, kas citkārt labprāt dzīvo lielākos ģimeniskos grupējumos, pirms „kāzu” laika vienmēr patriec no sava iecirkņa pēcnācējus, ja viņiem tie ir. Gan nepilngadīgie – pērnie vilciņi, gan jaunie – aizpērnie vilki, kuri paši riestos tikai nākamziem, februārī turas savrup no vecākiem. Pēdu nospiedumi vēsta, ka riesta prieku pārņemti vilku pāri ir kustīgāki nekā parasti, nostaigā lielākus attālumus. Viņi biežāk pārvietojas arī dienā, mazāk vairās no atklātām vietām. Kopumā vilku riesta periods ik gadu ilgst vismaz mēnesi – tas sākas janvāra beigās un beidzas marta sākumā, kulminācija ir februāra otrajā pusē.

Riesta kaislību pārņemti ir arī lūši. Tāpat kā vilkiem, arī lūšiem pārošanās periods ilgst vismaz mēnesi – no februāra sākuma līdz marta vidum. Riesta kulminācija – februāra nogalē, marta sākumā. Lūšu skaits pēdējos gados mūsu valstī palielinājies, tomēr ieraudzīt lūsi ir visai neliela iespēja. Pirmkārt jau tāpēc, ka šie dzīvnieki īsti aktīvi ir tikai krēslā un tumsā. Otrkārt, lūši ir īsteni meža iemītnieki, kas tikpat kā nekad neiziet atklātās vietās. Treškārt, lūši ir ļoti manīgi un uzmanīgi zvēri. Bet pēdas gan, protams, atstāj.

Uzskatāmi visaktīvākie zvēri, kas tagad gan naktī, gan dienā visvairāk nopēdo Latvijas āres, ir lapsas. Ja laiks būtu sniegots, mēs redzētu neskaitāmas viņu pēdu virtenes visdažādākajos biotopos vijas krustu šķērsu, līku loču. Daudzas lapsu mātītes naktīs raida pasaulē aicinošas spalgu rējienu sērijas. Arvien biežāk ieraugāmi divi vai pat vairāki šīs sugas pārstāvji vienviet. Mēneša nogalē lapsas jau būs izvēlējušās partnerus un riestos.

Attēlā: Āpšu pēdas

Drīz vien lapsu paraugam sekos jenotsuņi. Atšķirībā no lapsām jenotsuņiem izpaliks partneru meklēšanas process, jo „pretējās pusītes” šie zvēri atraduši jau rudenī, pirms laišanās kopīgā ziemas guļā. Lai gan – kas nu šoziem par guļu!? Dominē taču plus-grādīga gaisa temperatūra, tādēļ miegs iznāk ļoti caurs. Arī āpšu pāri, siltuma spiesti, daudz laika pavada ārpus migām, tādējādi lieki tērējot rudenī uzkrātās, ziemas guļai paredzētās enerģijas rezerves. Toties līdz riestam viņiem vēl laika pietiek līdz vismaz aprīlim. Bet Amerikas ūdelēm un ūdriem jāpaciešas tikai līdz februāra beigām, marta sākumam. Ļoti strauji kāzu periods tuvojas arī abu sugu garaušiem – pieaugusi gan pelēko, gan balto zaķu aktivitāte. Turpretim bebriem ikgadējais pārošanās periods teju noslēgsies.

Meža cūkām kāzu laiks beidzās jau janvāra sākumā. Tagad pieaugušie kuiļi atkal dzīvo pa vienam, bet sivēnmātes – baros, kopā ar nu jau palieliem sivēniem un ar puscūčiem jeb pērnajām cūkām. Bet meža caunām sākas „māņu riesta” periods, kad šīs sugas abu dzimumu pārstāvjiem palielinās aktivitāte – kā īstajā riestā.

Šis ir laiks, kad pieaugušajiem, vismaz 2,5 gadus vecajiem stirnāžiem attīstās radziņi. Pilnīgi izauguši un pārkaulojušies gan tie būs tikai aprīļa beigās vai maija sākumā. Visi aļņu tēviņi kopš rudens joprojām – bez ragiem, bet staltbriežu tēviņi joprojām – ragaini.