No jūnija līdz septembrim ne viena vien Latvijas ozola lapotnē mēdz parādīties “čiekuri”, bet dažreiz tie manāmi pat ziemā. Protams, tie nav īsti čiekuri, bet gan pangas – pataloģiski veidojumi, ko rada ozolu čiekurveida panglapsenes (Andricus fecundatrix).
Savdabīgie veidojumi uz ozolu zariem turas stāvus kā sveces. Pangas ir aptuveni 2 – 3 cm garas un tām ir ovāla forma. Pašas pangas, kuras pamatā ir gaiši zaļas, un tajās mītošās lapsenes koku nonāvēt nevar, taču to manāmi novājina.
Čiekurveidīgās pangas sastāv no diviem slāņiem – ārējā un iekšējā. Ārējais slānis ir biezs, mīksts, virspusē dāsni klāts ar pieguļošām zvīņām, turpretim iekšējais ir daudz mazāks, toties krietni blīvāks un kompaktāks.
Tāpat kā vairākums panglapseņu sugu, arī ozolu čiekurveida panglapsene attīstības ciklā izdzīvo divas paaudzes – viendzimuma paaudze, ko veido partenoģenētiskas jeb bez apaugļošanās vairoties spējīgas mātītes, un dzimumpaaudze, kas sastāv no mātītēm un tēviņiem.
Pavasarī, parasti aprīlī, izkūņojas un izlido veiksmīgi pārziemojušās partenoģenētiskās panglapseņu mātītes. Ja ir piemēroti meteoroloģiskie apstākļi un ja ozoli atrodas attiecīgajā veģetācijas fāzē, šie insekti, daudz neminstinoties, steidz dēt oliņas ozolu vīrišķo ziedu pumpuros. Dējumu rezultātā uz ziedputekšņu spurdžu kātiņiem izveidojas pangas - ovālas, ar nosmaiļotiem galiem, matotas, vien pāris milimetrus lielas bērnistabas nākamās dzimumpaaudzes pārstāvjiem.
Pieaugušās panglapsenes lielākoties izlido maija nogalē vai jūnijā. Pieaugušās panglapsenes ir īsākas par pāris milimetriem. Dzimumpaaudzes kukaiņi, protams, pārojas. Pēc kopulācijas tēviņi drīz vien mirst, bet mātītes nobriedina sevī apaugļotās oliņas un pēc tam iedēj tās ozolu zaru gala un sānu pumpuros. Kāpuru izšķilšanās un attīstība sākas jau jūnijā. Kukaiņu attīstības gaitā izdalās auksīni, kas stimulē tanīnvielu rašanos. Šīs vielas veicina jaunu pangu veidošanos, kas ir jau lielākas par iepriekšējām.
Partenoģenētiskās paaudzes panglapsenes kāpura stadijā attīstās nelielajā, cietajā iekšējā čiekurveidīgo pangu slānī. Pilnbriedu tās sasniedz augustā vai septembrī. Tad pangas iekšējais slānis līdz ar visu iemītnieku izkrīt. Pangas ārējais slānis, kas sākotnēji bijis izteikti zaļā krāsā, kļūst aizvien brūnāks un tā virsmas zvīņojums zaudē gludumu, jo zvīņu gali atliecas. Pēc tam zarā atliek tikai tukšs izkropļotu lapu kamols.
Lasīt vairāk: