27 • 07 • 2016
Āboli – ozolu lapotnē
Vērīgi aplūkojot ozolu stumbrus, var paveikties ieraudzīt augšup rāpojošus kukaiņus, kas pirmajā acu uzmetienā līdzinās skudrām. Dzīvnieki ir 3,5 – 6,3 mm gari, dzeltenbrūni vai sarkanbrūni, bez spārniem, uz galvas – prāvas “antenas”. Tās nav skudras, bet gan ozolu bumbuļveida panglapsenes (Biorhiza pallida) – Cynipidae dzimtas insekti ar visnotaļ interesantu attīstību.
Tāpat kā daudzām citām Cynipidae sugām, ozolu bumbuļveida panglapsenei dzīves ciklā ir divas paaudzes: viendzimuma paaudze, ko veido bez pārošanās jeb partenoģenētiski vairoties spējīgas mātītes (t.s. vasaras paaudze) un dzimumpaaudze, kas sastāv no tēviņiem un mātītēm (t.s. ziemas/pavasara paaudze).
Viendzimuma paaudzes pārstāves – bezspārnotās, sarkanbrūnās, partenoģenētiskās mātītes – ir tās, kuras agrā pavasarī kāpj augšup pa ozolu stumbriem. Nokļuvušas koka vainagā, viņas dodas uz smalkiem zariņiem, sameklē lapu pumpurus un iedēj tajos olu porcijas (vairākus desmitus katrā). Vienlaicīgi panglapsenes ievada pumpuros siekalu dziedzeru izdalījumus, kas mīkstina un briedina auga audus.
Aprīlī no panglapseņu traumētajiem pumpuriem zaru galos veidojas nevis lapas, bet patoloģiski jaunveidojumi – pangas. To uzdevums: tapt par drošu patvērumu un barotni kukaiņu kāpuriem. Pēc kāpuru izšķilšanās, viņu attīstības gaitā izdalās auksīni, kas stimulē pangu bagātināšanos ar tanīnvielām. Rezultātā notiek dažādas auga audu pastiprinātu augšanu veicinošas bioķīmiskas reakcijas.
Jau maijā ozola lapotnē redzami paprāvi (3 līdz 5, retumis pat 6 cm diametrā) “āboli”. Pangas ir izaugušas. To forma nevienādi apaļa, virsma nelīdzena, krāsa parasti dzeltenīga vai bāli sārta. Jaunas pangas ir mīkstas, to struktūra poraina. Veidojumu iekšpusē atrodas daudzas kameras, katrā no kurām mājo viens panglapsenes kāpurs. Notiek dzimumpaaudzes jeb ziemas/pavasara paaudzes attīstība. Parasti vienā pangā nedzīvo abu dzimumu kāpuri, bet vai nu tikai topošie tēviņi vai topošās mātītes, taču tā nav dogma.
Savdabīgajās bērnistabās 2 – 3 mēnešus ilgst jauno dzīvnieku veidošanās process – rit olas, kāpura stadija, notiek iekūņošanās, kūniņas attīstība un izkūņošanās. Pēc izkūņošanās nu jau pieaugušie, dzimumgatavie kukaiņi katrs izgrauž pangu apvalkā atveri, pa kuru izkļūst ārā. Latvijā tas parasti notiek jūnija nogalē – jūlijā.
Nu jau nevienam nevajadzīgās, daudzcaurumotās pangas pakāpeniski izžūst un brūnē, pēc tam melnē, veidojumu struktūra kļūst līdzīga papīram. Tādas tās vēl ilgi turas ozolos, nereti – līdz vēlai ziemai vai pat pavasarim. Pangas top brūnas un kalst arī tad, ja attīstības gaitā dzīvnieki kaut kāda iemesla dēļ gājuši bojā, bet šādā gadījumā tajās, protams, nav izgrauztu atveru.
Veiksmīgi izlietotajās pangās redzamo caurumu niecīgais caurmērs liecina, ka ozolu bumbuļveida panglapseņu dzimumpaaudzes pieaugušie īpatņi īpaši neizceļas ar druknumu. Arī šo kukaiņu garums, salīdzinot ar bezdzimumpaaudzes panglapsenēm, ir necils, tas svārstās robežās no 1,7 līdz 3,5 mm. Mātītes ir nedaudz lielākas par līdzīgos apstākļos augušiem tēviņiem un ar uzkrītoši korpulentākiem vēderiem, tumšākām acīm. Krāsa vasarā ieraugāmajiem dzīvniekiem līdzīga pavasarī redzamajiem: zeltaini brūna. Dzimumpaaudzes panglapsenes ir spārnotas (mātītēm spārni īsāki nekā tēviņiem).
Dzimumpaaudzes kukaiņi, protams, pārojas. Pēc kopulācijas tēviņi, savu uzdevumu izpildījuši, var doties mūžīgā miegā, bet mātītes nobriedina sevī oliņas, nolaižas uz zemes zem ozoliem, ierokas augsnē, kur sameklē smalkas (parasti viengadīgas) dižkoku saknītes un dēj to mizā oliņas – pa vienai. Dējumu vietās veidojas nelielas (5 – 10 mm diametrā), nevienmērīgi apaļas, sārtas vai brūnas, sulīgas vienkameras pangas.
Ja vairākas oliņas iedētas cieši līdzās, to pangas var saaugt vienkop. Šajos veidojumos mīt ozolu bumbuļveida panglapseņu topošā bezdzimumpaaudze.
Kāpuru attīstības process ilgst līdz rudenim, pēc tam notiek iekūņošanās. Vēlā rudenī vai nākamajā pavasarī izkūņojas un no sakņu pangām iznāk partenoģenētiskas mātītes. Nevainīgās insektu “jaunavas” rāpjas ozolos, lai meklētu lapu pumpurus. Cikls sācies no jauna.
Panglapsenes ir samērā maz izpētīti plēvspārņu kārtas kukaiņi. Latvijā atklātas 25 šo insektu sugas. Vairākums pie mums sastopamo sugu ir fitofāgas (panglapseņu kāpuru veidotās pangas, var atrast gan uz dažādiem kokiem, gan krūmiem, gan lakstaugiem), bet dažu sugu panglapseņu kāpuri ir parazīti. Liela daļa fitofāgo panglapseņu iecienījušas tieši ozolus.
Zināmākās no tām Latvijā – ozolu ābolveida panglapsene, ozolu diskveida panglapsene, ozolu sarkansvītru panglapsene, ozolu čiekurveida panglapsene, ozolu bumbuļveida panglapsene.
