Jaunumi
Piesakies jaunumiem
14 • 02 • 2017
Gada nominācijas: dzeltenā salmene un parastā kociņsūna
Jauns gads nāk ar jauniem mērķiem un jauniem gada varoņiem – arī dabā. Jau vēstījām, ka Latvijas dendrologu biedrība gada koka titulu šogad piešķīrusi parastajai priedei. Arī Latvijas Botāniķu biedrība izraudzījusi savus gada nominantus: gada augs – dzeltenā salmene (Helichrysum arenarium), ko tautā labāk pazīst kā dzelteno kaķpēdiņu, gada sūna – parastā kociņsūna (Climacium dendroides), kuras virszemes daļa līdzīga maziem kociņiem.
Dzeltenās salmenes ziedu kurvīši atgādina kaķa pēdiņas
Attēls: naturgucker.de
Dzeltenā salmene ir daudzgadīgs (bet ne ilgmūžīgs), neliels augs, kas zied koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem un Latvijā sastopams galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Tā aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās, ceļmalās, kā arī nereti sastopama sausos priežu mežos. Saglabāt mitrumu augam palīdz blīvais, zīdaini baltais apmatojums uz lapām un stumbra, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un ūdens iztvaikošanu.
Dzeltenajai salmenei ir plašs pielietojums, taču dabā tā sastopama arvien retāk, tā iekļauta vairāku valstu aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstos, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. “Suga ir ar vāju konkurences spēju, tāpēc, augsnei kļūstot barības vielām bagātākai un savairojoties citām sugām, dzeltenā salmene ir spiesta padoties,” skaidro LVM vides eksperte Ilze Rēriha, piebilstot, ka ikviens var mēģināt iesēt salmeņu sēklas smilšainā vai grantainā dārza malā – var izdoties!
Bieži sastopamā parastā kociņsūna
Latvijas sūnu flora ir sugām samērā bagāta: tajā ietilpst vairāk nekā 500 sugu. Nu jau otro gadu pēc kārtas tiek piešķirts gada tituls arī sūnai. Pērn par gada sūnu tika nominēta jeb pirmajā reizē godā tapa celta parastā straussūna, bet šogad – parastā kociņsūna (Climacium dendroides).
Lielākā daļa no Latvijas sūnām mājo mežos. Arī parastajai kociņsūnai patīk meži, taču ne tikai tie. Vislabāk šis augs jūtas mitrās, ar gaismu bagātās vietās, bet spēj augt arī pelēkajās kāpās. Parasti kociņsūna veido blīvas velēnas vai pat nelielus ciņus, bet var paslēpties arī starp citām sūnām.
“Manuprāt, kociņsūna ir unikāla ar savu plašo spēju pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem – no melnalkšņu staignājiem līdz kāpu biotopiem, no pārplūstošām pļavām līdz sausiem, noganītiem zālājiem; tās aug gar avotiem, uz kritalām un akmeņiem. Šīs sugas sūnas patiesi ir atrodamas mums visapkārt,” teic LVM vides eksperte Ilze Rēriha.
Parastā kociņsūna pieder lapu sūnu klases kociņsūnu dzimtai. Tā ir vienīgā savas dzimtas pārstāve Latvijā, tāpēc to salīdzinoši grūti sajaukt ar kādu citu augu. Zīmīgais nosaukums “kociņsūna” augam piešķirts tāpēc, ka tā virszemes daļas līdzinās maziem, dzeltenzaļiem vai zaļiem kociņiem. Pateicoties šai līdzībai, parasto kociņsūnu ir viegli atpazīt.
Kociņsūnas primārais stumbrs atrodas augsnē horizontāli un ir klāts ar brūnām, plēkšņveidīgām lapām. No tā atiet stāvi sekundārie stumbri, kas zarojas aptuveni no stumbra vidus. Zari līdz 4 cm gari, atrodas tuvu cits pie cita, tāpēc izskatās sakopoti pušķī kā nelielai palmai. Kociņsūnas tumšzaļās vai dzeltenzaļās velēnas var sasniegt pat 10 cm augstumu.
Lasīt vairāk:
