Jaunumi

2016. gada TOP 5 dabas nominācijas

Iesākot jaunu gadu, Latvijas dabaszinātniekus pārstāvošas biedrības un organizācijas nosauc gada dabas simbolus. Piedāvājam iepazīties ar 2016. gada dzīvnieka, putna, dzīvotnes, sūnas un auga nominācijām, kas atrodamas, dzirdamas un skatāmas AS „Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajās teritorijas.

Gada dzīvnieks – āpsis

Par šī gada dzīvnieku izvēlēts āpsis (Meles meles), kas ir viens no lielākajiem plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvniekiem Latvijā. Tas nav minēts aizsargājamo sugu sarakstos. Lai gan dienas laikā āpšus negadās bieži sastapt, Latvijā to skaits ir teju 14 tūkstoši.  

Āpsis ir viegli atpazīstams dzīvnieks. Tā kažoku veido sari un pavilna rūsganā vai pelēkā krāsā, vēders ir tumšāks nekā mugura. Savukārt specifiskais balti melnais galvas krāsojums, brīdina citus dzīvniekus par netuvošanos.

Āpsis ir visēdājs, līdzīgi kā lācis, un ziemu pavada miegā, laiku pa laikam arī pamostoties. Āpša nagi ir asi un spēcīgi, tie labi noder alu rakšanai, kā arī zemes kasīšanai, lai atrastu barību – kukaiņus, sliekas, kāpurus. To darot, āpša ceļā gadās koku saknes un to pārkošanai noder spēcīgie zobi. Pavasarī pēc ziemas guļas āpsis ēd arī mirušos dzīvniekus jeb maitas. Āpsim ir labi attīstīta oža, toties dzirde un redze ir vāja.

Savu mājokli jeb alu sistēmu dzīvnieks ierīko vienā konkrētā vietā, un ap viņu pulcējas liela ģimene – līdz 10 dzīvniekiem no dažādām paaudzēm. Āpša alas var uzskatīt par īstu arhitektūras meistardarbu interesantā sazarojuma un ventilācijas sistēmu dēļ. Alas kalpo gadu desmitiem. Visbiežākie āpša kaimiņi ir jenotsuns, lapsa, arī lūsis mēdz iemesties neapdzīvotās āpša mītnēs. Āpsis iezīmē savu teritoriju, to „iesmaržinot".

Lienot laukā no alas, āpsis vispirms izbāž galvu, apskatās apkārt, aposta gaisu un tikai tad lien ārā. Drošības pārbaude var ilgt pat 10–15 minūtes. Āpsis zina – pie alas to var sagaidīt vilks.

Gada putns – dižraibais dzenis

Par Gada putnu, kuru Latvijas Ornitoloģijas biedrības izvēlas jau kopš 1996. gada, šoreiz kļuvis dižraibais dzenis (Dendrocopos major).

„Dzeņi ir galvenie dobumu veidotāji mežā. Turklāt īpatnēji ir tas, ka vairums no dzeņu sugām izkaltajā dobumā ieligzdo vien reizi un nākamgad veido jaunu dobumu. Un te – atstātajā dobumā – klāt ir tādi dobumperētāji kā zīlītes un mušķērāji. Dzeņu veidotajos dobumos savas ligzdas veido arī īpaši aizsargājamā suga – meža balodis, kā arī pūces,” stāsta LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis. Turklāt dzenis čakli iznīcina tādus meža kaitēkļus, kā laputis, tauriņu kāpurus, mizgraužus un daudzus citus.

Ziemas laikā dzeņus var ieraudzīt skujkoku mežos, jo tie pārtiek ne vien no kukaiņiem, bet arī no skujkoku sēklām.

Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas – tītiņš, pelēkā dzilna, zaļā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis un trīspirkstu dzenis.

Gada sūna – parastā straussūna

Ikviens sēņotājs un ogotājs būs novērojis, cik daudz un dažādu sūnu aug Latvijas valsts mežos. Šogad pirmo reizi ir izvēlēta arī Gada sūna – parastā straussūna (Ptilium crista-castrensis), ar mērķi pievērst uzmanību sūnām kā vienam no senākajām dzīvības formām uz zemes, kas vienlaikus kalpo ne vien par mājvietu daudziem dzīvniekiem, bet nodrošina arī dabas daudzveidības saglabāšanu.

„Parastā straussūna ir sastopama visā LVM teritorijā – visbiežāk aug skujkoku, retāk jauktu koku, mežu zemsedzē, ja vien ir vidēji līdz mēreni mitri augšanas apstākļi. Dažkārt tā apaug arī stipri sadalījušās kritalas. Sugai ir plaša ekoloģiskā amplitūda, tā veiksmīgi tiek galā arī ar ne tik labvēlīgiem augšanas apstākļiem, piemēram, ja apgaismojuma maiņu, īslaicīgi pārmitriem apstākļiem,” norāda LVM vides eksperte Ilze Rēriha.

Parasti straussūna aug nelielās platībās starp citu sugu sūnām, tāpēc, lai to pamanītu, jāskatās vērīgi. Vizuāli tā ir līdzīga strausa spalvai, tāpēc arī ieguvusi tādu nosaukumu.

Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti dažādas. Turklāt tām ir praktisks pielietojums cilvēka dzīvē – vērtīgās bioloģiski aktīvās vielas izmanto ārstniecībā.

Gada augs – purva atālene

LVM vides eksperte Diāna Marga norāda: „Purva atālene sastopama dabiskās mitrās pļavās, avoksnājos un zāļu purvos arī LVM apsaimniekotajā teritorijā. Pagājušogad LVM eksperti augu konstatējuši pie Melnezera, Vesetas palienes purvā, Stiklu purvos un citās mitrās vietās”.

Purva atālenes zieds smaržo tikai siltos saules staros. Tās ziedā redzamie pilienveida dziedzeri atgādina medus lāses.

Gada dzīvotne – niedrāji

Par gada dzīvotni šogad ir izvēlēti niedrāji, šī nominācija tiek izvirzīta vien otro gadu. Tie ir nozīmīgi, jo kalpo dzīvesvietu dažādām putnu, zivju, abinieku un bezmugurkaulnieku sugām.

Niedres ir sastopamas gandrīz katrā no Latvijas ezeriem, taču lielākie šo augu masīvi atrodami piejūras ezeros – LVM apsaimniekotajā Kaņiera ezerā, tāpat arī Engures, Papes un citos ezeros.

Tā kā niedres aug ātri un no apkārtnes izspiež citus augus, ir ezeri, kuru aizaugšanas rezultātā niedrāju platības strauji palielinās. Lai nepieļautu lielu vienlaidus niedrāju masīvu rašanos un atklātas ūdens virsmas apjoma sarukšanu, niedrājus ir nepieciešams apsaimniekot – fragmentēt, veidojot kanālus, kas palielina robežzonu starp atklātu ūdeni un niedrāju. Tādējādi niedrāji kļūst par nozīmīgu dzīvotni daudzām putnu un zivju sugām, kas mīt šādos kanālos, tostarp arī aizsargājamām sugām, piemēram, lielajam dumpim, niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei un Seivi ķauķim. Līdztekus niedrājiem ir būtiska loma lauksaimniecības un mežsaimniecības radīto barības vielu noteces mazināšanā.