Pētījuma aktualitāti nosaka Latvijas valdības apņemšanās līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitātes mērķi, tajā skaitā aizstājot lauksaimniecības sektora radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un līdz 10% no citu sektoru radītajām SEG emisijām, īstenojot klimata izmaiņu mazināšanas darbības Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Mežsaimniecība, tajā skaitā organisko augšņu un citu mazāk vērtīgo lauksaimniecības augšņu apmežošana var dot vislielāko ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā, tomēr pietrūkst empīrisku datu klimata pārmaiņas mazinošo darbību ietekmes pamatošanai un prognozēšanai mainīga klimata apstākļos, kā arī šo darbību integrēšanai meža apsaimniekošanas sistēmā. Pētījuma mērķis ir arī identificēt un raksturot līdz šim nepietiekoši novērtētus, ar meža apsaimniekošanas risku mazināšanu saistītus SEG emisiju samazināšanas pasākumus, kā arī pasākumus, kas palielina mežaudžu produktivitāti, palielina koksnes produktu ražošanas efektivitāti, kā arī sekmē CO₂ piesaisti zemes izmantošanas maiņas rezultātā. Pētījuma aktualitāti nosaka arī nepieciešamība veikt SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinus SEG inventarizācijas un prognožu sistēmā, tajā skaitā prognozēt SEG emisijas, balstoties uz datiem, kas iegūti ar meža apsaimniekošanas optimizācijas modeļiem. Pētījuma mērķis ir samazināt oglekļa uzkrājuma izmaiņu un SEG emisiju aprēķinu nenoteiktību, izmantojot periodiski iegūstamus meža inventarizācijas datus. Pētījumu programma strukturēta 8 pētnieciskajos uzdevumos.

Pētījuma pirmajā etapā lielākajā daļā no pētnieciskajiem uzdevumiem izstrādātas darba metodikas, kā arī uzsākta izmēģinājumu objektu atlase un ierīkošana. Gāzu apmaiņas mērījumiem un sasaistes nodrošināšanai ar citām oglekļa krātuvēm izstrādāta unificēta metodika (1. pielikums), kas harmonizēta ar LIFE REStore un LIFE OrgBalt pētījumu metodikām, padarot lielāko daļu datu salīdzināmus. Uzsākot pētījumu, apkopota informācija, kas pieejama par klimata izmaiņu mazināšanas pasākumiem (2. pielikums), kas īstenojami meža zemēs. Saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem nozīmīgākie pasākumi, kas palīdz samazināt SEG emisijas un palielināt CO₂ piesaisti, ir organisko augšņu apmežošana un meža mēslošana, lai gan secināts arī tas, ka lielākajai daļai pasākumu nav pieejamas kvantitatīvas novērtēšanas metodes. Būtiskas izmaiņas pētījuma īstenošanas gaitā var ieviest regulas (EU) 2018/1999 grozījumu stāšanās spēkā, kas būtiski sarežģīs SEG emisiju uzskaiti, ieviešot vairākus desmitus jaunu zemes izmantošanas kategoriju.