Pētījuma mērķis: meklēt un aprobēt jaunas darba metodes un tehnoloģijas mežaudžu atjaunošanas, kopšanas un jaunaudžu aizsardzības darbu efektivizēšanai.

Pārskatā apkopota informācija par pētījuma pirmajā gadā paveikto un nākamajā gadā veicamajiem darbiem.

Jaunaudzēs ierīkotajos izmēģinājuma objektos noteikti dažādi sagatavotās stādvietās stādītu, ar dažādām tehnoloģijām izaudzētu stādu morfoloģiskie rādītāji. Iegūti dati par stādīto koku augšanu, gan nolasot informāciju no parauglaukumos izvietotiem augsnes temperatūras un koku pieauguma sensoriem, gan uzmērot stādītos kokus. Ceturtās augšanas sezonas noslēgumā būtiski augstāki ir uz pacilām stādītie bērzi. Straujāk auguši B un Ma kailsakņu stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu un E kailsakņu stādi. P ietvarstādi auguši straujāk, nekā kailsakņi visos stādvietu veidos. Sagatavotā augsnē, īpaši atsevišķi veidotās stādvietās – pacilās – ievērojami mazāk izkritušo stādu. Trešajā un ceturtajā augšanas sezonā izdzīvojušo koku skaits līdzīgs. Otrajā un pirmajā augšanas sezonā apkostie P stādi trešajā un ceturtajā augšanas sezonā ir bijuši augtspējīgi (saglabājuši vitalitāti), bet tie atpaliek augumā par vienu līdz divām sezonām. Stādvieta pacilā, salīdzinot ar vagu un nesagatvotu augsni, pavasarī sasilst nedēļu ātrāk, un E stādi sāk veidot radiālos pieaugumus nedēļu ātrāk; tas notiek intensīvāk nekā citos augsnes sagatavošanas veidos, kas rezultējas ar lielākiem radiālajiem pieaugumiem sezonas noslēgumā. Stādvietā pacilā visā sezonas laikā ir augstāka temperatūra, nekā vagās un nesagatavotā augsnē.

Pētīta meža atjaunošanas darbu mašinizācijas produktivitāte. Ievākti un analizēti video materiāli – video ierakstīts no ekskavatora kabīnes redzamais – mašinizētās stādīšanas darbu izpilde dažādos apstākļos atvasaras rudens sezonā. Analizēts stādīšanas operāciju izpildes laika patēriņš, vērtējot darbu operāciju laikietilpību saistībā ar darbus traucējošiem apstākļiem izcirtumā. Atvasaras – rudens sezonā darbus visvarāk apgrūtina platības aizzēlums.

Pētīta P lielā smecernieka uzvedība. Laboratorijas eksperimentā iegūti dati par smecernieku barošanās preferencēm, ja piedāvā izvēles: ar Conniflex, Jifte S, vasks “BugStop”, Norfort LDW 115 (Exp 03) apstrādāti E stādi. Noskaidrots, ka laboratorijas apstākļos slēgtā vidē izvēles eksperimentā (pieejams neaizsargāts stāds) vislabāko aizsardzību nodrošināja BugStop, bet bezizvēles variantā (pieejami tikai aizsargāti stādi) visu aizsardzības līdzekļu efektivitāte līdzīga. Sākotnēji vairāk bojāti ar Conniflex apstrādātie stādi. Sagatavota metodika 2022.gada izmēģinājumiem.

Sagatavota metodika 2022.gada lauku izpētes darbiem, kas veicami, balstoties uz iestrādēm briežu dzimtas dzīvnieku barošanās paradumu un barības bāzes izpētē.

Apkopota informācija par līdz šim praksē vēl neizmantotajiem, bet tirgū pieejamajiem koku mehāniskās aizsardzības līdzekļiem pret briežu dzimtas dzīvnieku nodarītajiem stumbru un galotņu bojājumiem. Apzināti Latvijā ražoti alternatīvi preparāti – startup uzņēmumu Bio Lana ražojumi un LVMI Silava sadarbībā ar komersantiem tapuši zinātniskās izpētes prototipi. Lai noskaidrotu plastikāta spirāles ietekmi uz stumbra temperatūras svārstībām diennaktī un sezonas laikā, divās mežaudzēs izvietoti temperatūras un mitruma sensori.