20 • 07 • 2017
Pienācis jauno ērgļu gredzenošanas laiks
Visi tie, kuri uzmanīgi vērojuši mazo ērgļu pāra gaitas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ekspertu uzstādītajās kamerās, jau ir pamanījuši, ka mazais putnēns ticis ne tikai pie jaunām, krāšņām spalvām, bet arī pie jauniem rotājumiem – diviem gredzeniem.
Ik gadu LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis veic mazo ērgļu monitoringu un apgredzeno putnus. Jauno ērgļu mazuļu apgredzenošanas notiek jūlija beigās, taču pieaugušo putnu kārta pienāks vien augusta sākumā, kad būs nopļautas pļavas un nokulti labības lauki.
“Veicot mazo ērgļu monitoringu un pārbaudot ligzdu apdzīvotību parauglaukumos, jaunais ērglēns Frīdis tika pie diviem gredzeniem – uz labās kājas tika uzlikts Latvijas gredzens, bet uz kreisās – oranžs gredzens ar melniem simboliem, kas palīdzēs to atpazīt no attāluma,” par ērgļu apgredzenošanas procesu stāsta Uģis Bergmanis.
Mazā ērgļa augšanas gaita ir īpašs notikums, kuru vērot nemaz negadās tik bieži. Piemēram, pagājušogad LVM uzstādītajās kamerās bija vērojams ērgļu pāris, taču ligzdošana abiem izrādījās neveiksmīga. “Tiešraides vērotājiem ir paveicies, ka Betiņpāra ligzdā šogad aug ērglēns, jo daudzas ligzdas ir tukšas un tiek tikai dekorētas ar svaigiem zariem,” atgādina Uģis Bergmanis.
Latvijā ligzdo sešas ērgļu sugas – mazais ērglis, vidējais ērglis, kas sastopams ārkārtīgi reti, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis un čūsku ērglis. Visbiežāk redzamais no visiem minētajiem ir tieši mazais ērglis, kas ligzdo pieaugušos jauktu koku vai lapu koku mežos.
LVM eksperts Uģis Bergmanis mazos ērgļus pēta jau vairākus gadu desmitus. Monitorings ir bioloģisko datu ieguves sistēma, kurā ir divi svarīgi punkti – vienota metodika un ilgstošs periods, kad tiek veikta putnu novērošana. Tas palīdz iegūt informāciju par svarīgiem rādītājiem – ērgļu dzīves ilgumu, migrācijas ceļiem, ziemošanas vietām, kā arī ligzdošanas teritorijas lielumu un ligzdojošo ērgļu izcelsmi.
Lasīt vairāk:
