05 • 09 • 2016
Apgredzeno mazos ērgļus
Pieredzējušais AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis ik gadu veic mazo ērgļu monitoringu un apgredzeno ērgļus, kas palīdz noskaidrot putnu dzīves ilgumu, migrāciju ceļus, ziemošanas vietas, kā arī ligzdošanas teritorijas lielumu un ligzdojošo ērgļu izcelsmi.
“Ērgļu gredzenošana tiek veikta vienlaicīgi ar ligzdošanas sekmju pārbaudi. Ja ligzdā tiek konstatēts jaunais ērglēns, tas tiek apgredzenots ar Latvijas gredzenošanas centrāles gredzenu, kā arī ar oranžu alumīnija gredzenu putna atpazīšanai no attāluma,” skaidro vides eksperts.
Jauno putnu gredzenošana notiek jūlija vidū, kad tie ir praktiski pieauguši. Turpretim pieaugušie ērgļi tiek gredzenoti augusta sākumā, kad pļavas ir nopļautas, labības lauki nokulti, tādējādi ir vieglāk piekļūt ar apvidus automašīnu, pievedot ķeršanas aprīkojumu ligzdošanas rajonam.
Pieaugušo ērgļu ķeršanā kā pievilinātājputns tiek izmantots pieradināts jūras ērglis un liels tīkls. Ligzdojošie mazie ērgļi, aizstāvot savu teritoriju un jauno ērgli, uzbrūk jūras ērglim, aizstāvot savus medību laukus, un iepinas tīklā. Arī pieaugušie ērgļi tiek gredzenoti ar krāsainajiem gredzeniem.
"Ērglis var uzbūvēt ligzdu trīs dienās," saka LVM eksperts. Ērglis bieži maina savas ligzdas ar vēl kādu plēsīgo putnu sugu – peļu klijānu –, tāpēc grūtākais visā monitoringā ir saprast, kur ērglis ligzdo. Peļu klijāns atlido uz Latviju agrāk un pirmais izvēlas sev ligzdu. Kad mazais ērglis atlido un konstatē, ka viņa ligzda jau ir aizņemta, viņš vai nu būvē jaunu ligzdu, vai arī izmanto kādu jau gatavo. Ligzdošanas ilglaicību noteiktā teritorijā nosaka meža piemērotība vairāku ligzdu būvei, kā arī piemērotas medību teritorijas ligzdas tuvumā.
Latvijā kā ligzdotājas ir sastopamas sešas ērgļu sugas – mazais ērglis, ļoti reti sastopamais – vidējais ērglis, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis un čūsku ērglis. Visbiežāk sastopams ir mazais ērglis, kas parasti ligzdo pieaugušos jauktu koku vai lapu koku mežos, lizdas būvē galvenokārt eglēs, bērzos, apsēs un ozolos.
LVM eksperts Uģis Bergmanis ar mazo ērgļu pētījumiem nodarbojas jau vairākus gadu desmitus. Monitorings ir bioloģisko datu ieguves sistēma, kurā ir divi svarīgi punkti – vienota metodika un ilgstošs periods, kad putnu novērošana tiek veikta.
Lasīt vairāk:
