17 • 09 • 2015
Pirmie soļi rudenī
Naktis kļuvušas vēsākas un garākas, saule vairs nesilda tiks stipri, kā iepriekš. Klāt meteoroloģiskais rudens, bet līdz astronomiskajam rudenim vēl mazliet jāpaciešas. Lazdu rieksti, dziedātājsienāžu nenogurstošā sisināšana, rasas lāses aktīvo zirnekļu savītajos tīklos, gājputnu ceļš uz siltajām zemēm un dažu dzīvnieku tauku un barības rezervju veidošana ziemai. Tie ir tikai daži pirmie soļi un pārmaiņas dabā, kas novērojamas septembrī – viršu ziedēšanas laikā.
Raugoties kalendārā, redzam, ka līdz ar septembra mēnesi dzīvojam rudenī. Bet astronomiskais rudens vēl nav nomainījis astronomisko vasaru – „rudens saulgrieži” Ziemeļu puslodē šogad būs tikai 23. septembrī. Tamdēļ vēl arvien dzīvojam astronomiskajā vasarā! Savukārt, 3. septembrī, teju nedēļu vēlāk nekā ierasts, Latvijā iestājies meteoroloģiskais rudens, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Bet fenoloģiskais rudenis? To grūti noteikt, jo mūsu valsts teritorijā fenoloģiskajām rudens pazīmēm ir ļoti izteiktas reģionālas atšķirības.
Pēc ogām un riekstiem
Lai gan naktis kļūst ne vien garākas, bet arī vēsākas, šķiet, šogad aizkavējusies koku un krūmu lapu krāsošanās. Dabā joprojām neapstrīdami dominē zaļā krāsa.
Septembri dēvē par viršu mēnesi. Virši zied un ziedēs vēl labu laiku. Joprojām zied arī dažādi citi augi. Līdz ar ziediem, ainavu vietām iekrāso savvaļas rožu augļi. To raža padevusies laba. Ogotāji ar panākumiem var plūkt pīlādžus. Daudzviet joprojām atrodamas kazenes, brūklenes, tomēr dzērveņu tīkotājiem vēl mazliet jāpaciešas. Savukārt sēņotājiem jāsamierinās ar pieticīgāku lomu, salīdzot ar pērno gadu.
Toties lazdu riekstu raža šogad ir apbrīnojami laba. Arī ozolu sēklu ražu būtu uzskatāma par labu, ja vien nebūtu tik daudz bojātu sēklu. Sīļi lielāko dienas daļu pavada zīļojot.
Tuvāk savām ziemošanas vietām
Kukaiņu skaits, kā jau rudenī, samazinās, tomēr pagaidām to vēl arvien ir diezgan daudz. Par to var pārliecināties saulainās pēcpusdienās, kad malu malās novērojami dažādi kukaiņi dažādās attīstības stadijās. Nektārēdāju starp tiem palicis daudz mazāk nekā zālēdāju, augļēdāju, maitēdāju un plēsīgo kukaiņu. Lidinās spāres, mušas, tauriņi, čirkstina, sisina un pārojas siseņi un sienāži, rāpo, tekalē, čāpo vaboles. Ļoti aktīvas ir arī meža mēslu vaboles. Līdz mēneša beigām dzirdami būs dziedātājsienāži, kas sisina un turpinās sisināt gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā. Siltā laikā arvien pamanāmākas arī dažu sugu spāres un dažu sugu tauriņi (raibeņi, citrontauriņi), kā arī ziedmušas.
Beigām tuvojas lapseņu aktivitātes periods. Šogad lapseņu nebija daudz. Nu ir vēl mazāk. Drīz vairs nebūs nemaz. No daudziem pūžņiem jau izlidojusi jaunā lapseņu (arī kameņu) un skudru dzimumpaaudze. Vairākums sabiedrisko kukaiņu jauno mātīšu tiek apaugļotas tieši septembrī. Kamenēm un lapsenēm jaunās dzimumpaaudzes izlidošana nozīmē pūžņa drīzu bojāeju. No lapsenēm visilgāk dzīvos sirseņi, kas rudeņos nevairās darboties arī dzestrā, vējainā un lietainā laikā.
Salīdzinoši maz redzami tādi insekti, kuru jaunā paaudze attīstās ūdeņos. Ja kāds cilvēks šogad nav sajutis nevienu asinssūcēja dūrienu, paldies jāsaka salīdzinoši vēsajam jūnijam un jūlijam, un niecīgajam vasaras nokrišņu daudzumam, jo sausuma dēļ daudzās ūdenstilpēs ūdens izžuva vai nokritās zem vidējā līmeņa.
Rudens sākumā kukaiņu ienaidnieku – zirnekļu ir daudz. Ēnainās vietās uzturas māņzirnekļi, kas ir aktīvi krēslā un tumsā. Lai gan tie dzīvo vien vienu vasaru, ir pienācis to pārošanās laiks. Kad tas beigsies, tēviņi mirs, bet mātītes nobriedinās sevī oliņas, izdēs tās un... arī mirs.
Vēl joprojām redzami daudzi abinieku klases pārstāvji. Lielākā daļa no tiem nesteidzīgi, bet mērķtiecīgi dodas uz konkrētām, vien viņiem zināmām ziemošanas vietām. Saulainā laikā joprojām ieraugāmi arī dažādi rāpuļi, kuri no vasaras medību laukiem jau pārvietojušies tuvāk savām ziemošanas vietām. Liela iespējamība ieraudzīt Eiropas aukstumizturīgākos rāpuļus - odzi, pļavu ķirzaku, glodeni.
Arvien turpinās gājputnu rudens migrācija uz siltajām zemēm. Daļa sugu jau prom. Taču tieši septembris Latvijā ir aktīvākais gājputnu rudens pārvietošanās mēnesis. Septembrī kuplā skaitā jau ielido un turpinās ielidot caurceļotāji no Eiropas ziemeļiem un no Rietumsibīrijas apgabaliem.
Barības krājumi un rezerves
Septembra sākumā āpši sāk tīrīt un pielabot savas alas – gatavot tās ziemai. Turklāt āpšiem un jenotsuņiem rit intensīvas uzbarošanās laiks: viņiem jāuzaudzē krietnas tauku rezerves ziemas guļai, tāpēc šie zvēri diennakts tumšajā periodā aktīvi darbojas. Āpši un jenotsuņi, kad pienāks laiks, dosies ziemas guļā, tiesa, – ne tik dziļā guļā, cik eži un susuri. Ežiem un susuriem, kas jau paguvuši uzbaroties, pamazām samazinās aktivitāte, un viņi jau pavisam nopietni gatavojas guļai. Arī tie meža zvēri, kuri nedodas ziemas guļā, pastiprināti barojas. Kā ik rudeni. Tieksme uzkrāt enerģijas rezerves organismā pirms ziemas ir ielikta gēnos.
Bet daudzi grauzēji līdztekus zemādas tauku krājumiem veido barības krājumus. Protams, barības rezerves veido bebri. Čaklas krājējas ir vāveres, klaidoņpeles. Jāpiebilst, ka daudzi savvaļas peļveidīgie grauzēji rudenī pārceļas uz cilvēku darinātām ēkām.
Savukārt staltbriežu buļļiem ēšana tagad nav prātā. Viņiem – gavēnis. Vakaros un naktīs vietās, kur mājo staltbrieži, skan rēcieni – staltbriežiem sācies baura laiks.
Lasīt vairāk:
