Jaunumi

Gājputnu rudens migrācija

Pa vienam vai nelielās grupās, virtenēs un kāšos – pie Latvijas debesīm rit aktīva gājputnu rudens migrācija. Ik gadu, tuvojoties vēsākam laikam, un līdz ar to, barības ierobežotai pieejai, Latviju atstāj šeit ligzdojošie putni, kā arī caurceļotāji – putni, kas migrācijas laikā šķērso mūsu valsti.

Lai gan gājputni ir sugu skaita ziņā lielākā mūsu valstī sastopamā putnu grupa, vairākums no lidoņiem ir caurceļotāji, nevis šeit ligzdojošie putni. Virzoties no ligzdošanas apgabaliem taigas un tundras zonā pa tā saucamo Baltās jūras – Baltijas jūras putnu migrācijas ceļu, Latvijai ik gadu caurceļo tūkstošiem dažādu putnu.

Migrācijas laiks

Tās putnu sugas, kas pavasarī kā vieni no pirmajiem ierodas no savām ziemošanas vietām, ir vieni no pēdējiem, kas rudenī migrē prom. Gājputnu rudens migrāciju precīzi nav iespējams prognozēt, jo to aizlidošana nav saistīta tikai ar laika apstākļu maiņu.

Putnu rudens migrācija vērojama jau agri vasarā. Jūnijā caur Latviju uz dienvidiem dodas krustknābji. Savukārt jūlija sākumā manāmi pirmie caurceļojošie bridējputni – vairāku sugu šņibīši, tārtiņi, pūslīši, no vietējiem migrējošajiem bridējputniem aizceļo daļa ķīvīšu, tilbīšu, kuitalas. Jūlijā sākas arī Latvijā ligzdojušo mājas strazdu migrācija uz siltākām zemēm.

Jūlijā un augustā ceļojumu uz siltākām zemēm steidz sākt tās gājputnu sugas, kas pārtiek vien no kukaiņiem. Tādi, piemēram, ir dziedātājputni – dažādi ķauķi, niedru ķauķi, ķauķīši, cielavas, erickiņi, mušķērāji, lakstīgalas u.c. Arī bezdelīgas, čurkstes un svīres, kas pārtiek vienīgi no nelieliem lidojošiem insektiem, jau laicīgi sāk prom lidošanu.

Svīres šogad nav redzētas Latvijā kopš augusta vidus – tās ir ceļā uz savām siltajām mājām, kas atrodas Āfrikā ap Ekvatoru un aiz Ekvatora. Taču bezdelīgas un čurkstes šur tur vēl joprojām ir novērojamas.

Ne vienmēr lidoņus uz ziemošanas vietām aicina barības nepietiekamība. Lai gan ēdiena vēl nebūt netrūkst, jau augusta nogalē apvienojušies baros, Latviju pamet baltie stārķi, kuriem priekšā gaidāms garš un ilgs ceļš. Ziemošanas vietas centrālajā un dienvidu Āfrikā stārķi labākajā gadījumā sasniedz oktobra nogalē, bet parasti novembrī vai pat tikai decembrī. Agrā masveida aizlidošana gan nenozīmē, ka septembrī Latvijā vispār vairs neuzturas neviens pats baltais stārķis. Arī melnie stārķi – vēl joprojām šur tur pa kādam tiek manīti.

Laikam ritot, agrajiem prom lidotājiem un caurlidotājiem pakāpeniski pievienojas citu sugu putni. Masveidīgākā gājputnu rudens migrācija Latvijā parasti notiek septembrī un oktobrī. Septembra otrajā dekādē sākas aktīvākais, tāpēc redzamākais, dzirdamākais gājputnu rudens migrācijas jeb promlidošanas laiks, kad, ja vien meteoroloģiskie apstākļi nav nepiemēroti, putni redzami un dzirdami dienu un nakti. Var laimēties saklausīt kāda putna riesta dziesmu – melodiju, kad kāds dziedātājputnu tēviņš savas dzīves pirmā gada rudenī iemēģina balsi.

Zosu bari un dzērvju kāši

Septembrī daudzviet gājputnu pulciņi, bariņi vai pat bari dienā redzami atpūšamies, barojamies – ceļotāji uzkrāj spēkus tālākam lidojumam. Uzkrītošākie ir mājas strazdi, pelēkie meža strazdi, lauka baloži, vārnas, kas kaut kur vienkārši stāv vai rosās uz laukiem ceļa malās. Ūdeņos šai mēnesī barojas pīles, dūkuri, jūras kraukļi, gulbji (tiesa, jaunie gulbji tikai septembrī iemācās pacelties spārnos). Pie nolaistiem zivju dīķiem vienviet kuplā skaitā mēdz uzturēties zivju gārņi, starp tiem, baltie gārņi.

Vietējās dzērves, kurām pamazām pievienojas ieceļotājas, aizvien vairāk pulcējas vienkop aizvien lielākos pulkos. Dienā tās barojas, bet vakarā kolektīvi dodas uz nakšņošanas vietām. No rīta – atkal uz barošanās vietām. Tāpēc septembrī lidojošas dzērves visbiežāk ieraugāmas no rīta un vakarā, viņu lidošanas virziens var nebūt saistīts ar ziemošanas vietām.

Mēneša otrajā pusē uzkrītošākā daudzumā beidzot parādās arī caurceļojošo savvaļas zosu bari. Bet spilgtākais (trokšņainākais) gājputnu laiks vēl tomēr priekšā. Jāsagaida oktobris!

Oktobrī, lai gan debesīs nu cits pēc cita D, DR, R virzienā slīd dzērvju kāši, zosu virtenes, salīdzinot ar septembri, gājputnu daudzums kopumā samazinās, tomēr ceļojošo sugu daudzveidība joprojām gana liela. Salīdzinoši bieži redzami un dzirdami ir dažādu sugu mežstrazdi, joprojām arī mājas strazdu, vārnu bari, lauku baložu un visādu mazputniņu (žubīšu, zaļžubīšu, dadzīšu, ķivuļu, svilpju jeb sarkankrūtīšu, stērstu, garastīšu) pulciņi, sarkanrīklītes, protams, visādas zīlītes.

Ceļo dienā un naktī

Daba iekārtojusi tā, ka daļa gājputnu sugu ir izteikti dienas migranti – piemēram, zīlītes, žubītes, vārnas, dienas plēsīgie putni, cita daļa – izteikti nakts migranti, piemēram, vakarlēpis, sarkanrīklīte, mušķērāji, mežstrazdi, ķauķi, protams, pūčveidīgie. Tiesa, ir arī daudzas sugas, kuru pārstāvji uz siltajām zemēm var lidot gan diennakts gaišajā, gan tumšajā periodā. Stārķu, strazdu bari, zosu virtenes, pīļu pulciņi bez bažām šķērso Latviju gan dienā, gan naktī.

Gājputni rudenī

  Atvērt galeriju 

Katras sugas putni migrē uz diezgan noteiktām ziemošanas vietām, pārlidojumus ik gadu veicot pa zināmiem maršrutiem. Aizlidošana rudeņos parasti norit nesteidzīgāk un ilgāk, nekā atlidošana pavasaros. Ceļojošos mazputniņus rudeņos allaž pavada plēsēji – dienā viņus uzmana zvirbuļvanagi, piekūni, bet naktī – pūces.