2017

Kā mežus atjaunosim nākotnē?

Ar ieskatu rītdienas meža apsaimniekošanā šī gada maijā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu (LVMI) “Silava” un Ziemeļvalstu meža pētīšanas institūtu sadarbības organizāciju rīkoja starptautisku semināru “Meža atjaunošanas darbu mašinizācija”. Tajā varēja iepazīt  meža atjaunošanas darbu praksi Lietuvā, Igaunijā, mašinizētās meža atjaunošanas pieredzi Somijā un līdz šim veiktajiem pētījumiem šajā jomā Latvijā. Klātienē bija skatāms somu dubultstobru un vienstobra stādīšanas ierīces “M-Planter” demonstrējums parauglaukumā, Olaines apkārtnē.

“Šāda veida informatīvie pasākumi ir lieliska iespēja iepazīstināt LVM potenciālos pakalpojumu sniedzējus Latvijā un citus nozares pārstāvjus ar pašreiz ģeogrāfiski tuvāko, progresīvāko un produktīvāko meža stādīšanas tehniku, kas ir pieejama,” skaidro LVM Mežkopības izpilddirektors Edmunds Linde.

Stādīšanas ierīces darbības princips ir vienkāršs: ekskavators ar speciālo stādāmo stobru izplēš augsnē pacilu, to apvērš un uz tās stāda stādu. Uz vienas stādīšanas galvas var izvietot 140 stādus, un to uzpildīšana aizņem vien 4-5 minūtes. Vidēji stundas laikā ar dubultstobru ierīci var iestādīt no 160 līdz 300 stādiem, atkarībā no atjaunojamās platības sarežģītības.

Inovatīvā stādīšanas ierīce apvieno “divi vienā” funkcionalitāti – ar to reizē var veikt augsnes sagatavošanu ar pacilu metodi un stādīšanas darbus. Nepieciešamības gadījumā stādāmo stobru var aprīkot ar papildfunkcijām stāda apstrādei, lai veiktu mēslošanu, laistīšanu vai apstrādi ar repelentiem.

Turklāt mašinizētos darbos maksimāli tiek izslēgts arī cilvēciskais faktors. Pašreiz meža stādīšanas darbos iesaistīts liels skaits cilvēku, kas prasa lielāku darbu uzraudzību. Savukārt stādīšanas ierīci uz ekskavatora vada viens operators, tādēļ stādi tiek iestādīti vienādi, pēc ievadītajiem parametriem, atbilstoši cirsmas tipam.

Meža stādīšanas mašinizācijas galvenā priekšrocība ir tās izmantošana slapjos meža tipos, kur nav iespējama atjaunošana ar tradicionālām metodēm – slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs, kur nepieciešamas pacilas un virsūdeņu novadīšana.

Edmunds Linde skaidro, ka šo tehniku gan nevar salīdzināt ar harvestera izmantošanu, kur viena tehnikas vienība aizvieto 40 kokgāzējus. Darba ražīgums ir mazāks, un specializācija ir uz problemātiskajām teritorijām, kā arī platībām, kur meža atjaunošanai paredzēts izmantot ietvarstādus (mašinizācija pagaidām nenodrošina stādīšanu ar cita veida stādiem). Arī Somijā mašinizētā stādīšana tiek veikta vien 3-4% (apt. 3,6 tūkst. ha) no kopējās atjaunojamās teritorijas, ko paveic ap 20 stādīšanas agregāti.

Līdzīgi mašinizētās stādīšanas izmēģinājumi Latvijā tika veikti jau 2007. gadā, tomēr rezultāti nebija iecerētie. Galvenokārt tāpēc, ka tehnika no Somijas bija pieejama vien rudenī, kad stādīšanas sezona jau beigusies, turklāt uz paaugstinājuma jeb pacilas stādītais kociņš izrādījās īpaši pievilcīgs briežveidīgajiem meža dzīvniekiem, tāpēc pētījuma parauglaukumos jaunie stādiņi vairāk cieta no pārnadžu bojājumiem nekā no liekā mitruma. Pētījumos noskaidrots, ka Latvijas apstākļiem piemērotākās ir plakanas un kompaktas pacilas 20 centimetru augstumā.

Šī gada maijā veiktā “M-Planter” tehnikas izmēģināšanas laikā gūtie dati ļaus saskatīt atšķirību starp mašinizēti un tradicionāli stādītiem stādiem vienādos augšanas apstākļos, tā saprotot tehnoloģijas  izmaksas un pakalpojuma vietu Latvijas tirgū.

Semināra ietvaros Somijas dabas resursu institūta (LUKE) pārstāvis Timo Saksa dalījās pieredzē par agrotehniskās kopšanas mašinizāciju, jo stādīšana ir tikai viens no posmiem meža atjaunošanā. Piemēram, Somijā viena no ierīcēm, kas veic meža mašinizēto agrotehnisko kopšanu, ir “Naarva Uprooter”, kas, kopjot jaunaudzi, izrauj lakstaugu, puskrūmu, nevēlamu koku un krūmu atvases ar visām saknēm, tādējādi likvidējot aizzēlumu uz vairākiem gadiem.

Lai gan pētījumi par šādu ierīču izmantošanu turpinās, jau tagad var secināt, ka Latvijai šī metode ir salīdzinoši dārga, lai izskatītu tās ieviešanu ražošanā, jo agrotehniskā kopšana Skandināvijā, it sevišķi ziemeļu teritorijās, nav nepieciešama tik bieži kā Latvijā.

Šis seminārs un meža atjaunošanas tehnikas izmēģinājumi ir tikai daļa no aktivitātēm pētījumu programmas “Meža atjaunošana, ieaudzēšana un kopšana” ietvaros. Sadarbībā ar LVMI "Silava" līdz 2020. gadam tiks izstrādāti un sagatavoti ieviešanai praksē inovatīvi risinājumi kvalitatīvu un veselīgu kokaudžu audzēšanai.

Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programmas pētījuma rezultāti ik gadu tiek apkopoti un publicēti starpatskaitēs, kuras var lasīt LVM mājaslapas sadaļā “Pētījumi un publikācijas”.