Pētījumu “Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programma” mērķis ir izstrādāt, aprobēt un sagatavot ieviešanai praksē inovatīvus plānošanas risinājumus, efektīvas tehnoloģijas un meža audzēšanas režīmus ražīgu, kvalitatīvu un veselīgu kokaudžu audzēšanai.

Paveiktie darbi, secinājumi un rekomendācijas

• Pētījuma “Augsnes gatavošanas veidu (pacilas, vagas) ietekme uz jaunaudžu kvalitāti organiskās augsnēs un pārmitrās minerālaugsnēs, to savstarpējs salīdzinājums” ietvaros analizēti galvenokārt tie literatūras avoti, kas nebija analizēti LVM izpētes projektā “Augsnes sagatavošanas veida izvēles slapjaiņos, kūdreņos un āreņos teorētiskais pamatojums, darbu ražīguma un pašizmaksas izpēte”. 2016. gadā notika uzmērījumi mežos uz meliorētām organiskām augsnēm (22 kūdreņos), meliorētām minerālaugsnēm (26 āreņos) un pārmitrām minerālaugsnēm (20 slapjaiņos), kurās audze atjaunota 2013. – 2015. gadā, stādot skuju kokus pacilās vai vagās. Apsekotajās audzēs sagatavotās stādvietas atbilst LVM noteiktajām kvalitātes prasībām. Neskaitot atsevišķus izņēmumus, skuju koku ieaugšanās laba, problēmas sagādā tikai briežu dzimtas dzīvnieku apkodumi, kas nozīmīgāki priežu jaunaudzēs un variē reģionos. Pētot 2015. gadā stādīto priežu un egļu sakņu sistēmu, secināts, ka pacilās iestādītie koki veido garākas saknes ar lielāku virsmas laukumu, bet sakņu tilpums ir dažāds. Analizējot visu atrakto pacilās un vagās stādīto koku sakņu izvietojumu, secināts, ka saknes nav vērstas kādas noteiktas debess puses virzienā. Vagās stādītajiem kokiem veidojas divpusēja sakņu sistēma, kas izvietota paralēli vagai. Pacilās stādītajiem kokiem veidojas “smagāka” un dziļāka skeletsakņu sistēma, saknes attīstās vienmērīgi un trešajā augšanas gadā cauraug pacilu. Atšķirībā no ziemeļvalstīm, Latvijā galvenais ieguvums, gatavojot augsni ar ekskavatoriem, ir ūdens režīma mikroregulācija.
• Zinātniskā pētījuma “Kūdreņu apsaimniekošana” ietvaros 2016. gada vasarā novērtēta trīsdesmit viena dabiski atjaunota un piecpadsmit stādītas 4 un 11 gadus vecas jaunaudzes meliorētās kūdras augsnēs. Modelējot kokaudžu augšanas gaitu un apsaimniekošanas režīmu ar programmu MOTTI, veikts kokaudžu tīrās tagadnes vērtības (NPV) aprēķins kūdreņu meža tipos. Aprēķinu rezultāti liek secināt, ka kūdreņos ekonomiski izdevīgāka ir dabiskā apmežošanās ar bērzu. Ilgās audžu rotācijas un zemā galvenajā cirtē iegūstamā kvalitatīvo sortimentu iznākuma dēļ kūdreņos atjaunoto melnalkšņu audžu NPV ir zema. Pieaugošā briežveidīgo populācijas blīvuma dēļ priedes dabisko atjaunošanos Km un Kv meža tipos šobrīd plānot nav lietderīgi. Dabiskā atjaunošanās pārsvarā notiek ar purva bērzu – tas bērzu jaunadzēs dominē 64% gadījumos. Atbilstoši ārvalstu literatūras datiem, kārpainā bērza stādījumu ierīkošana kūdreņos ar biezu kūdras slāni nav ieteicama. Dabiskā atjaunošanās kūdreņos ne vienmēr notiek apmierinoši, jo īpaši auglīgās platībās ar spēcīgu aizzēlumu. Projekta ietvaros izstrādāta metodika eksperimentālo stādījumu ierīkošanai kūdreņos.
• Pētījumā “Jaunaudzēm nodarīto briežu dzimtas dzīvnieku bojājumu riska novērtējums atkarībā no izmantotā meža apsaimniekošanas paņēmiena” 2016. gadā uzsākta zinātniskas literatūras analīze, apkopota pamatinformācija par briežu dzimtas dzīvnieku bioloģiju, barības bāzi un populācijas lieluma pārmaiņām. Analizēta šo faktoru ietekme uz mežsaimniecību, kā arī dažādu mežsaimniecības paņēmienu un mežaudzes struktūras ietekme uz briežu dzimtas dzīvnieku radīto bojājumu risku. Vairākos ārvalstu pētījumos secināts, ka pastāv saistība starp briežu dzimtas dzīvnieku barības bāzi, jaunaudžu postījumu risku un mežaudzes apsaimniekošanas veidu. Briežu dzimtas dzīvnieku barības bāze ietver kā lakstaugus, tā kokaugus, turklāt barības sastāvs sezonas laikā būtiski mainās. Meža kopšanas un mežizstrādes ietekmē var uzlaboties lakstaugu augšanas apstākļi, veģetācijas periodā palielinot briežu dzimtas dzīvnieku barības bāzi. Pozitīva ietekme var būt arī dabiskās sukcesijas un vecumstruktūras imitācijai meža atjaunošanas fāzē, kā arī mistrotu kultūru, piebarošanas lauciņu un ziemas barotavu ierīkošanai.
• Pētījumā “Mašinizētās stādīšanas un agrotehniskās kopšanas tehnoloģiju pārneses iespējas Latvijas apstākļos” novērtēta uz strēles montējamu un uzkabināmu, agrotehniskajai kopšanai piemērotu, agregātu un to darbināšanai izmantojamu bāzes mašīnu pieejamība Latvijā. Apkopota informācija par agregātiem, kas pievienojami bāzes mašīnām un izmantojami sausieņu meža tipos aizzēluma aplaušanai vai frēzēšanai vienlaidus joslās. Sagatavots apkopojums par mehanizētās stādīšanas agregātu priekšrocībām un trūkumiem. Panākta vienošanās par izmēģinājumu veikšanu mehanizētās stādīšanas ierīci M-planter.

Sagatavots piedāvājums pieredzes apmaiņas braucienam uz Čehiju un Poliju, lai iepazītos ar tajās lietotajiem mašinizētas augsnes gatavošanas, mehanizētās stādīšanas un agrotehniskās kopšanas mehānismiem, un darbu izpildi ražošanas apstākļos.

Darbu izpildē piedalījās: Dagnija Lazdiņa, Kaspars Liepiņš, Jānis Liepiņš, Kristaps Makovskis, Ieva Bebre, Kārlis Dūmiņš, Katrīna Blate , Toms Artūrs Štāls, Santa Neimane, Kristīne Štikāne, Santa Celma, Jurģis Šuba, Mārtiņš Lūkins, Jānis Ozoliņš, Mudrīte Daugaviete, Uldis Daugavietis.