07 • 09 • 2016
Negaidītā tikšanās ar lāci
“Prieks un uztraukums, ka laimējās redzēt brīvā dabā šo meža vareno valdnieku – lāci. Bailes gan nebija – ja jau neko sliktu tam nedarījām un negrasījāmies darīt, kāpēc lai tas mums uzbruktu?” teic AS “Latvijas valsts meži” Zemgales reģiona Klīves iecirkņa meža meistars Mārtiņš, kura darba diena Jelgavas apkaimē izvērtās pavisam neparasta – satikšanos ar lāci.
“Pirmdiena sākās ar to, ka mūsu meža iecirknī uz pirmo prakses dienu bija ieradies Ogres meža tehnikuma audzēknis Ulvis,” stāstu par pirmdienas notikumiem sāk Mārtiņš, kurš labprāt piedalās jauno meža nozares studentu iepazīstināšanā ar meža meistara darba pienākumiem.
“Rīta cēliens aizritēja, apskatot dažādus objektus mežā un stāstot par ikdienas darbiem. Braucot pa Dišupu ceļu – 14 kilometrus no Jelgavas –, vietā, kur gar abām ceļa pusēm nokrautas šķeldas kaudzes, pēkšņi pamanījām tumšu siluetu, kas ātri pārlēkšoja pāri ceļam. Prāts pirmajā brīdī nespēja aptvert to, ko acis redzēja! Es vēl ātri noteicu: Re, meža kuilis pārskrēja. Bet praktikants droši noteica – lācis,” atceras Mārtiņš, kurš pirmajā brīdī nespēja noticēt redzētajam.
“Apturējām mašīnu un gājām skatīties pēdas, fotografējām un dalījāmies redzētajā ar kolēģiem, medniekiem. Izskatījās, ka lācis bija ļoti steidzīgs, iespējams sēņotāji bija šo sabaidījuši. Mums, protams, savā steigā, nekādu uzmanību nepievērsa,” neparasto stāstu noslēdz Mārtiņš.
Rudens ir laiks, kad aktīvi dodamies vākt bagātīgās meža veltes – ogas un sēnes. Dabas draugiem jāatceras par atbilstošu apģērbu, kā arī jābūt vērīgiem un uzmanīgiem, jo var sastapt dažāda lieluma meža iemītniekus. “LVM Rekreācija un medības” direktors Egils Ozols skaidro, ka, ejot dabā, allaž jāatceras, ka jebkurš savvaļas iemītnieks ir dabai nozīmīgs. Dzīvniekus un putnus nevajag aiztikt vai citādi traucēt. Daudz par dzīvnieku un putnu gaitām un to uzvedību var uzzināt, ja vērīgi apskata to atstātās pēdas – ne tikai pēdu nospiedumus, bet arī ekskrementus, nobrāzumus uz kokiem, barības paliekas u. c. zīmes.
Lielo dzīvnieku uzbrukumi cilvēkiem Latvijā notiek ļoti reti. Tāpēc no tiem nevajag baidīties, tikai piesargāties un atcerēties svarīgākus uzvedības noteikumus. Draudus var radīt ievainoti vai ar trakumsērgu slimi dzīvnieki. Tomēr arī šādi gadījumi nav bieži, jo ievainoti dzīvnieki biežāk savaino neuzmanīgus medniekus, nekā parastus dabā gājējus. Slimus dzīvniekus parasti var pazīt pēc neparastas uzvedības – tie nemūk no cilvēka. Galvenais ieteikums ir netuvoties un neaiztikt šādus dzīvniekus, jo, nonākot ar tiem kontaktā, ir iespēja saslimt ar trakumsērgu, kas ir nāvējoša slimība gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.
Mežacūkas, aļņi vai lāči, kas Latvijā nav tik bieži sastopami, cilvēkam mēdz uzbrukt arī neievainoti – aizstāvot savus mazuļus. Ja izdevies sastapt šo dzīvnieku mazuļus, nekādā gadījumā tiem nevajag tuvoties, bet bīstamo vietu ātri (tikai ne skriešus) jāpamet. Vairumā gadījumu tomēr dzīvnieki cenšas izvairīties no cilvēka, kas tiem arī veiksmīgi izdodas, jo lielāka daļa cilvēku pa mežu pārvietojas pietiekami skaļi, lai tiktu izdzirdēti.
Lasīt vairāk:
