Jaunumi
11 • 12 • 2024
LVM medību tiesību nomas līgumus turpmāk slēgs ar piecu gadu termiņu
Mežus apdzīvojot pārlieku lielam medījamo dzīvnieku skaitam, tiek nodarīti lieli postījumi AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajām mežaudzēm. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt medījamo dzīvnieku postījumus, ir dzīvnieku skaita regulēšana jeb medības, tāpēc LVM savās apsaimniekotajās teritorijās ir noslēgusi 936 ilgtermiņa medību tiesību nomas līgumus 1,61 milj. hektāru platībā. Lai medību procesa īstenošana būtu pārskatāmāka un sekmētu meža apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu, turpmāk LVM medību nomas līgumus slēgs uz pieciem gadiem.
Jaunā medību tiesību nomas kārtība būs spēkā no 2025. gada 1. janvāra. 6 % no visiem noslēgtajiem jeb 54 medību tiesību līgumiem termiņš beidzas 2024. gada beigās un tie saskaņā ar jauno kārtību tiks pārslēgti uz jaunu termiņu – pieciem gadiem. Vēl trīs līgumiem termiņš beigsies 2025. gadā, arī tie attiecīgi tiks pārslēgti uz jaunu līgumu ar piecu gadu termiņu, savukārt pārējie 879 medību tiesību nomas līgumi ir spēkā līdz tajos noteiktajiem termiņiem.
“Tāpat kā līdz šim, arī jaunajos līgumos tiks saglabāts punkts par pirmtiesībām slēgt jaunu līgumu uz nākamo termiņu, ja nomnieks būs izpildījis līgumā minētās saistības mežaudžu un infrastruktūras objektu aizsargāšanā no medījamo dzīvnieku postījumiem, kā arī ievērojis noteikumus dzīvnieku piebarošanas lauciņu, barotavu un medību infrastruktūras ierīkošanā un uzturēšanā.
Papildus jaunajos līgumos tiks iekļauts punkts, kurš nosaka nomnieka apņemšanos ņemt vērā un netraucēt ar LVM saskaņotus trešo pušu pasākumus un aktivitātes valsts mežu teritorijā, piemēram, orientēšanās un skriešanas sacensības. Tāpat tiks veikti grozījumi punktā par barotavām: nomnieks būs tiesīgs izvietot piebarošanas vietu pēc LVM rakstiska saskaņojuma saņemšanas,” skaidro LVM medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks.
Dzīvnieku bojājumi rada būtiskus zaudējumus
Lai mazinātu iespējamos dzīvnieku postījumus, LVM ir noteikusi teritorijas ar augstu postījumu risku un tajās ir mainījusi mežu apsaimniekošanas praksi. Piemēram, atjaunojot mežu, uz vienu hektāru stāda vairāk stādus, retina jaunaudzes lielākā vecumā, ziemas periodā cirsmās atstāj zarus kā papildbarību, kā arī veic jaunaudžu aizsardzības darbus.
Aizsardzības darbu apjoms pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem pēdējos 10 gados ir vairākkārtīgi pieaudzis. 2014. gadā LVM ar dažādām metodēm tika aizsargātas mežaudzes 6,2 tūkst. ha platībā, bet 2024. gada mežaudžu aizsardzība bija plānota jau 25,9 tūkst. ha. Izmaksas mežaudžu aizsardzības pasākumos pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem ir pieaugušas līdz 5,74 milj. eiro gadā.
Tāpat LVM katru gadu saskaras ar gadījumiem, kad iestādītās jaunaudzes tiek pilnībā nopostītas un jāpieņem lēmums, vai mežu stādīt no jauna, vai saimniekot ar dabīgi ienākošām koku sugām, tā zaudējot laiku un arī nākotnes ieņēmumus. Viena hektāra jaunaudzes atjaunošanas izmaksas ir vidēji 2100 eiro.
Attēlā: dzīvnieku bojāts stumbrs, kurā, ja koks izdzīvos, vēlāk veidosies ieaugumi, rētojumi un samazināsies koksnes kvalitāte stumbra vērtīgākajā daļā
Šobrīd LVM vislielākos postījumus jaunaudzēs nodara staltbriežu populācija: 2024. gadā bojājumi tika konstatēti 6081 ha jaunaudžu. Vairāk nekā pusē platības – 3343 ha – ha bojājumu apjoms pārsniedz ar medniekus pārstāvošām organizācijām noslēgtā memoranda “Par savstarpējo sadarbību medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā” nosprausto 5 % robežu priežu jaunaudzēs līdz 7m augstumam. Savukārt priežu jaunaudzēs, kas sasniegušas 5-7 m augstumu, no 3936 ha LVM pārbaudīto audžu, memorandā noteiktā bojājumu apjoma robeža bija pārsniegta 664 ha.
Avots: Valsts meža dienests
Sekmīgai medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanai ir būtiska laba sadarbība starp zemes īpašnieku un medību tiesību nomnieku, tāpēc LVM pastāvīgi atjauno esošos medību tiesību līgumus un slēdz jaunus.
Mazinot medījamo dzīvnieku postījumus, iespējams sasniegt ar meža apsaimniekošanu saistītos mērķus: gūt ieņēmumus no apsaimniekotajiem resursiem, palielināt dabas kapitāla vērtību un mazināt klimata pārmaiņas.
Lasīt vairāk:
