Jaunumi
06 • 11 • 2024
Elektroauto akumulatorus jau drīzumā ražos no koksnes materiāliem
Dažādu nozaru industrijām sadarbojoties ar zinātniekiem, koksnes izmantošanas iespējas kļūst teju neierobežotas. Somijas koksnes pārstrādes uzņēmums Stora Enso šoruden paziņojis, ka jau 2026. gadā varēs ražot pirmos videi draudzīgos elektrisko transportlīdzekļu akumulatorus, kuros būs izmantots no koksnes iegūts biografīts.
Biografīta ražošanā izmanto vienu no lielākajiem atjaunojamā oglekļa avotiem pasaulē – koksni, tās sastāvā esošo lignīnu. Turklāt to var iegūt arī no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, piemēram, baltās šķeldas. Jau šobrīd lignīnu izmanto asfalta ražošanā, no tā izgatavo līmes, krāsas un daudzas specifiskas ķīmiskas vielas. Lignīnu var izmantot arī oglekļa šķiedras ražošanai vēja turbīnu spārniem un komponentēm dažāda veida transportlīdzekļiem.
Mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums
Atšķirībā no fosilā vai sintētiski ražotā grafīta, biografīts ir oglekļa negatīvs – uz vienu tonnu saražota materiāla ietaupa līdz pat 30 tonnām oglekļa dioksīda. Biografīta ražošanas procesam nepieciešamā temperatūra ir tikai puse no sintētiskajam grafītam nepieciešamās, un ražošana process aizņem vien stundas, nevis nedēļas. Šobrīd vairāk nekā 95 % no fosilā grafīta iegūst Āzijā, kur tā ieguves process ir videi toksisks, un ieguves apstākļi bieži vērtēti kā nelabvēlīgi. Pusi no elektroautomobiļa ražošanas radītās oglekļa pēdas veido tieši akumulators, kas satur 50–100 kilogramus fosilā grafīta. Tāpēc to aizstājot ar no lignīna ražoto biografītu, kas ir viegls, atjaunojams un netoksisks materiāls, ievērojami samazinās elektroautomašīnu ražošanas atstātais ekoloģiskās pēdas nospiedums.
Turklāt biografītam, kas izmantots elektroautommobiļu akumulatoros, ir daudz labu īpašību un pat priekšrocību salīdzinājumā ar fosilo grafītu. Akumulatoru, kas izgatavots no biografīta, var uzlādēt divas līdz pat trīs reizes ātrāk, kā arī tā enerģijas blīvums ir lielāks. Tas nozīmē, ka akumulatoru nevajag tik bieži lādēt. Arī darbība aukstuma apstākļos un tā ilgmūžība pārspēj konkurentus. Akumulatoros izmantotais fosilais grafīts ikreizējās uzlādes laikā izplešas par sešiem līdz septiņiem procentiem, turpretim biografīts vien par vienu līdz diviem procentiem, līdz ar to šādu akumulatoru var uzlādēt vairāk reižu un tas ir ilgmūžīgāks.
Latvijas zinātnieki pēta koksnes izmantošanas iespējas
Arī Latvijā zinātnieki strādā, lai rastu arvien plašākas koksnes izmantošanas iespējas dažādos produktos, piemēram, apģērba, pārtikas piedevu ražošanā un citur. Izmantojot koksni, pilnībā atjaunojamu resursu, iespējams radīt daudzas videi drošākas alternatīvas: aizvietot sintētiskas saistvielas ar lignīnu, no celulozes iegūtas viskozes šķiedras izmantot kokvilnas ražošanas samazināšanai u.c. Vairāk par Latvijas zinātnieku veikto klausies LVM podkāsta “Dabā gājējs” #33 epizodi “Mežs un bioķīmija”, kurā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Jānis Rižikovs stāsta par jaunatklātajiem koksnes izmantošanas veidiem, tostarp plašāk arī par lignīnu – kā to iegūst un kur to var izmantot.
Lasīt vairāk:
