Jaunumi
01 • 08 • 2024
Vasaras olimpiskās spēles Parīzē – arī koka būvniecības piemērs
Jau nedēļu sporta pasaules uzmanības centrā ir Vasaras olimpiskās spēles Parīzē, kuras uzmanību piesaistīja jau pirms spēļu atklāšanas ar ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu dažādos spēļu organizēšanas etapos. Viens no tiem – plaša koksnes izmantošana būvniecībā.
Kopumā 95 % šo Vasaras olimpisko spēļu pasākumu noritēs jau pastāvošās būvēs vai tādos objektos, kas pēc spēlēm tiks nojaukti atkārtotam lietojumam. Taču īpaši olimpiskajām spēlēm tika uzbūvēta viena pastāvīga sporta celtne – Parīzes Olimpiskais ūdens sporta centrs, kas ir arī galvenais Vasaras olimpisko spēļu arhitektūras simbols. Spēļu pirmajās dienās tur jau aizritējušas vairākas peldēšanas sacensības. Ārēji vizuāli iespaidīgā ēka ar 5 000 sēdvietām ir pamatā no koka būvēta celtne, kas salikta kopā gluži kā konstruktora klucīši. Būvnieki, stāstot medijiem par ēkas celtniecību, uzsvēruši koka bloku ātro salikšanu – koksnes konstrukcijas uz vietas objektā samontētas kopā divreiz īsākā laikā nekā tas bijis nepieciešams konstrukciju ražošanai.
Rekorda izmēra koka sijas
Viens no elementiem, kas ēku padara unikālu, ir 5 000 kvadrātmetrus plašais, no līmētām koka konstrukcijām būvētais jumts. Šis jumts uzstādījis jaunu rekordu liela laiduma koka konstrukciju izmantošanā – katra no 90 metrus garajām, 55 cm augstajām un 20 cm biezajām sijām sastāv no trim 30 m gariem segmentiem. Kopumā ieliektā jumta konstrukcija sastāv no aptuveni 2 300 m³ kokmateriālu. Pretēji skeptiķu iebildēm, ka koks nav izturīgākais materiāls, salīdzinot, piemēram, ar tēraudu, vērā ņemams ir fakts, ka koks ir daudz elastīgāks un spēj piemēroties transformācijai. Aprēķināts, ka visi centra iekšpusē no koka izgatavotie konstrukciju elementi spēj izturēt slodzi līdz 800 tonnām. 30–40 % ūdens sporta centra celtniecībā izmantotās koksnes iegūta Francijā, galvenokārt no duglāzijas un egles. Turklāt 95 % sporta centra būvniecībā izmantotās koksnes ir PEFC sertificēta, apliecinot, ka tā iegūta ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos.
Ievērojami koksnes izmantošanas piemēri būvniecībā ir arī citās sacensību norises ēkās. Piemēram, Grand Palais Éphémèr. Šī ēka iepriekš uz renovācijas laiku kalpoja kā pagaidu galerija Parīzes galvenajai izstāžu zālei, taču olimpisko spēļu laikā tur notiks džudo, cīņas sporta veidu, ratiņkrēslu regbija un paraolimpiskā džudo sacensības. 10 000 kvadrātmetru lielo halli veido 44 koka arkas, saglabājot telpas plašumu un veselumu. Turklāt ēkas būvniecībā izmantotās koksnes izolējošās īpašības samazina enerģijas patēriņu.
Arī olimpiskā ciemata ēku būvniecībā starp daudziem citiem videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, izmantota koksne. Tajā ēkas līdz astoņu stāvu augstumam būvētas no masīvkoka un stikla, visu nepieciešamo enerģiju iegūstot ilgtspējīgā veidā, izmantojot siltumsūkņus un atjaunojamos enerģijas avotus.
Gan mērķis samazināt klimata pārmaiņas, gan vēlme atbildīgi izmantot videi draudzīgus un atjaunojamus materiālus sekmējusi plašāku koksnes izmantošanu būvniecībā arī citviet Eiropā. Somijā prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā koka būvniecība kļūs par galveno būvniecības virzienu.
Liela laiduma koka konstrukcijas – arī LVM kokaudzētavā
Koksne plaši izmantota arī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jaunākajās būvēs, sniedzot ieguldījumu klimata pārmaiņu un būvniecības nozares radīto SEG emisiju mazināšanā. 2023. gadā, būvējot LVM Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa ražošanas daļu, tika izbūvētas liela laiduma līmētas koka konstrukcijas, kas sasniedza 30 metru garumu.
2024. gada ziemas izskaņā notika spāru svētki topošajai LVM Rietumvidzemes reģiona klientu centra ēkai, kas ir trešā būve no tipveida LVM klientu centru projekta. Arī 2021. gadā atklātais Zemgales reģiona klientu centrs būvēts, izmantojot koksni gan būvkonstrukcijās, gan interjerā, apvienojot modernu, ērtu dizainu un apliecinot koksnes kā inovatīva un videi draudzīga būvmateriāla priekšrocības.
Latvijā pieaugošo koksnes izmantošanu būvniecībā apliecina arī vairākas publiskas ēkas, kuru būvniecībā vai atjaunošanā izmantota koksne, piemēram, Ogres bibliotēka, brīvdabas koncertzāle “Mītava”, transporta tilti Jaunpilī un Ječupē, estrādes Penkulē un Krimūnās, Rīgas cirka atjaunotā ēka un citas būves. Arī dzīvojamo māju būvniecībā koksnes izmantošanai ir spēcīgas tradīcijas, kas nākotnē garantē stabilu un pieaugošu koksnes pieprasījumu šai jomā.
Lasīt vairāk:
