Jaunumi
16 • 05 • 2024
Pieaug izpratne par koksnes priekšrocībām būvniecībā
Eiropā ar pamatīgu izrāvienu būvniecībā atkal izmanto koksni, ļaujot ilgtspējīgajam un videi draudzīgajam būvniecības materiālam piedzīvot gluži vai renesansi. To sekmējuši gan mērķi samazināt klimata pārmaiņas, gan vēlme atbildīgi izmantot videi draudzīgus un atjaunojamus materiālus. Somijā prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā koka būvniecība kļūs par galveno būvniecības virzienu.
Jau šobrīd var novērot, ka koksne būvniecības sektorā piedzīvo izrāvienu, ko veicina arvien pieaugošās diskusijas par iespējami ilgtspējīgākiem risinājumiem ikdienā. Piemēram, Beniluksa valstīs tieši uz ilgtspēju vērstas iniciatīvas kļūst par būvniecības virzītājspēku, jo pieaug izpratne par koksnes kā būvniecības materiāla priekšrocībām: augstā energoefektivitāte būvniecības laikā, ēku kalpošanas laiks un koksnes spēja no aprites izņemt un sevī noglabāt ievērojamu oglekļa apjomu.
Pasaulē vairāk nekā 35 % siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas rada būvniecības nozare, jo īpaši tādu materiālu ražošana kā betons, metāls un plastmasa. Koksne ir teicama šo materiālu alternatīva, kuras izmantošana ļautu ievērojami samazināt būvniecības nozares radīto SEG apjomu. Tiek prognozēts, ka koksnes izmantošana būvniecībā tuvākajos gados būtiski pieaugs.
“53 % Latvijas teritorijas klāj meži. Turpinot ilgstpējīgi apsaimniekot mežus un arī būvniecībā plašāk izmantojot mums pieejamo atjaunojamo resursu – koksni – varam stiprināt valsts ekonomisko neatkarību un sniegt būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo koksne augot no atmosfēras piesaista ogļskābo gāzi un uzkrāj sevī oglekli. Būvniecībā izmantotā koksne uzskatāma par oglekļa noliktavu, uz daudziem gadiem, pat gadu simtiem, izņemot to no aprites. Piemēram, Rīgas Doma baznīcas tornī ir 400 gadus senas koka konstrukcijas,” skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais meža eksperts Indulis Brauners.
Koksnes izmantošana publiskās un industriālās ēkās Latvijā
Koksne plaši izmantota arī LVM jaunākajās būvēs. Marta vidū notika spāru svētki topošajā LVM Rietumvidzemes reģiona klientu centra objektā, kas ir trešā būve no tipveida LVM klientu centru projekta. Pirmais no uzņēmuma klientu centriem, kura būvniecībā plaši izmantota koksne, bija 2017. gadā atvērtais LVM klientu centrs Dundagā, kas tika atzīta par “Gada labāko būvi Latvijā 2016”. Arī 2021. gadā atklātais Zemgales reģiona klientu centrs būvēts, izmantojot koksni gan būvkonstrukcijās, gan interjera veidošanā, apvienojot modernu, ērtu dizainu un apliecinot koksnes kā inovatīva un videi draudzīga būvmateriāla priekšrocības. LVM Zemgales reģiona klientu centrs Jelgavā saņēmis “Latvijas Būvniecības gada balvu” nominācijā “Koka būve 2021”, kā arī 2. vietu nominācijā “Ilgtspējīgākā publiskā ēka” Baltijā.
Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes komplekss Madonas novadā šogad saņēma 1. vietu “Latvijas Būvniecības gada balvas” nominācijā “Koka būve 2023”, kur īstenoti ilgtspējīgi risinājumi: izmantota koksne gan apdarē, gan nesošajās konstrukcijās. Kopējais izmantotais koksnes apjoms kokaudzētavas kompleksā sasniedz apmēram 600 kubikmetrus, garākās izbūvētās vienlaidus koka sijas sasniedz pat 30 metru garumu, apliecinot koksnes kā materiāla priekšrocības arī industriālās būvēs.
Vēl viens no spilgtiem klimatneitrālas būvniecības piemēriem Latvijā ir Ogres un Talsu pilsētu bibliotēkas. Piemēram, Ogres Centrālās bibliotēkas būvniecībā izmantoti 800 kubikmetri koksnes. Ēkas nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi nodrošinot nesošajām konstrukcijām nepieciešamo augsto strukturālo izturību un stabilitāti. Papildus interjerā esošā koksne rada mājīgu un siltu sajūtu bibliotēkas apmeklētājiem.
Latvijā pieaugošo koksnes izmantošanu būvniecībā apliecina arī brīvdabas koncertzāle "Mītava", transporta tilti Jaunpilī un Ječupē, estrādes Penkulē un Krimūnās, Rīgas cirka atjaunotā ēka un citas būves. Arī dzīvojamo māju būvniecībā koksnes izmantošanai ir spēcīgas tradīcijas, kas nākotnē garantē stabilu un pieaugošu koksnes pieprasījumu šai jomā.
Koksnes konstrukcijas – arvien inovatīvākas
Pieaugot koksnes būvju popularitātei, paplašinās koka konstrukciju klāsta piedāvājums – jau vairākus gadus tirgū pieejama krusteniski līmēto koka paneļu (CLT) produkcija un aktīvāk tiek piedāvātas arī vienā virzienā līmētās koka konstrukcijas (GLT). Ārvalstīs CLT bieži izvēlas izglītības iestādēm, kā arī privātām un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.
Pēdējā laikā koksne kā dominējošais materiāls tiek izmantots arī vairākstāvu biroju ēku, viesmīlības, tūrisma un rekreācijas celtņu būvniecībā. Vērts atzīmēt, ka modernu koka konstrukciju izmantošana būvniecībā vieš būtiskas korekcijas arī būvniecības procesā, pārceļot to no būvlaukuma uz koka konstrukciju ražošanas vietām. Tā ir papildu priekšrocība, salīdzinot ar betona izmantošanu būvniecībā, jo koka konstrukciju montāžas darbus var veikt arī sala apstākļos.
Koka celtņu rekordi pārsteidz
“Viss sākās kā traka ideja; vēlme parādīt, ko ir iespējams būvēt, izmantojot kokmateriālus. Tagad ideja ir izaugusi 85,4 metrus augsta, un Mjøstårnet pieder pasaules augstākās koka ēkas rekords,” tā īsumā projekta attīstītāji raksturo šobrīd pasaulē augstākās koka ēkas, kas atrodas Norvēģijā, idejas aizsākumus. Iespaidīgās ēkas būvniecība tika uzsākta 2017. gada aprīlī un pabeigta pēc diviem gadiem – 2019. gada martā. Ēka tika salikta pa četriem stāviem vienlaikus kopumā piecos būvniecības posmos. Mjøstårnet tika uzbūvēts bez ārējām sastatnēm, tā vietā izmantojot lielu celtni un iekšējās sastatnes, kas apvienotas ar liftiem. Vispirms līmētās konstrukcijas tika saliktas uz zemes turpat blakus ēkai, un tad tās cēla augšup. Šajā ēkā atrodas restorāns, biroju telpas, viesnīcas numuri un 33 dzīvokļi.
Tikpat iespaidīgi projekti tapuši arī ārpus Eiropas. Piemēram, 86,6 metrus augstā ēka ar mazumtirdzniecības platībām un dzīvokļiem Viskonsīnā, 2022. gadā tā tika sertificēta kā pasaulē augstākā koka ēka. 25 stāvu ēkai ar nosaukumu “Ascent” ir betona pamatne, lifts un kāpņu šahtas, bet pārējā konstrukcija ir izgatavota no CLT un līmētās koksnes.
Lasīt vairāk:
