Jaunumi
31 • 07 • 2024
Kā LVM apsaimniekotajos purvos tiek iegūta kūdra?
Lai nodrošinātu Latviju un Eiropas valstis ar dārzkopībā, mežkopībā un lauksaimniecībā neaizstājamo kūdras substrātu, kā arī sekmētu tautsaimniecības attīstību, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ar nomnieku starpniecību iegūst kūdru 17 000 ha platībā visā Latvijas teritorijā. Atbildīga un ilgtspējīga purvu apsaimniekošana palīdz saglabāt šo unikālo ekosistēmu vērtību un nodrošināt kūdras resursu pieejamību arī nākamajām paaudzēm.
Purvu ekosistēmas ir unikāla vide, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, nodrošinot nepieciešamo dzīves vietu dažādām sugām. Tieši tāpēc kūdru iegūst tikai tādos purvos, kur kūdras ieguve ir notikusi jau vēsturiski.
Ilgtspējīgas apsaimniekošanas nosacījumi
Atbildīga un ilgtspējīga purvu izmantošana nozīmē vairāku principu ievērošanu. Pirms darbību uzsākšanas jāveic rūpīga plānošana un jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējums. Tas palīdz identificēt iespējamos riskus un izstrādāt stratēģijas to mazināšanai. Tikpat būtiski ir izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas un metodes, kas minimizē darbu negatīvo ietekmi uz purva ekosistēmu. Piemēram, kūdras krautņu temperatūras mērīšanai izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā preventīvi uzraugot krautņu sasilšanu kūdras aizdegšanās risku samazināšanai.
Regulāra monitoringa veikšana ir vēl viens svarīgs aspekts. Tas ietver pastāvīgu vides stāvokļa novērošanu, lai nodrošinātu, ka saimnieciskā darbība neizraisa nevēlamas izmaiņas blakus esošajā ekosistēmā. Monitoringa dati palīdz laikus identificēt un novērst problēmas, nodrošinot, ka darbības, pēc vajadzības, tiek pielāgotas un uzlabotas.
Attēlā: Kūdras ieguves vieta, kur kūdras ieguve vēsturiski pārtraukta un kur plānots to atsākt
Ilgtspējīga purvu izmantošana ietver arī rekultivācijas plānošanu un īstenošanu pēc saimnieciskās darbības pabeigšanas. Jau pirms purva izstrādes ir jāizstrādā detalizēts rekultivācijas plāns, kas ietver konkrētas darbības purva atjaunošanai. Bieži vien izstrādātie purvi pēc rekultivācijas kļūst par mežu vai lauksaimniecībā izmantotiem ogulājiem. 2023. un 2024. gadā kūdras ieguves platību rekultivācija ir pabeigta 86,76 ha apmērā.
Vispirms – lai droši videi
Veicot saimniecisko darbību kūdras ieguves vietās, ir svarīgi ievērot noteiktus principus, lai nodrošinātu vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Purvi ir jutīgas ekosistēmas, tāpēc nepareiza rīcība var radīt ļoti ilgstošas un negatīvas sekas. Pirmkārt, ir jāievēro visi spēkā esošie vides aizsardzības normatīvie akti. Tas ietver nepieciešamo atļauju un licenču saņemšanu, pirms jebkādu saimniecisko darbību uzsākšanas. Kūdras ieguve un citas rūpnieciskās darbības ir stingri reglamentētas, lai nodrošinātu, ka tās tiek veiktas videi draudzīgā veidā. Nedrīkst veikt nekontrolētas darbības, kas varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmai, piemēram, augsnes piesārņošanu, pieguļošo teritoriju pasliktināšanos, t.sk, ūdens režīma neatbilstošu mainīšanu vai bioloģiskās daudzveidības apdraudēšanu.
Neaizstājamais kūdras substrāts
Purvi ir unikāli un daudzveidīgi dabas veidojumi. Kūdras purvi izceļas ar savu bioloģisko daudzveidību, tie ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, tostarp retām un aizsargājamām, tāpēc purvi ir īpaši nozīmīgi dabas aizsardzības kontekstā. Viens no galvenajiem purva resursiem ir kūdra. No iegūtās kūdras ražo kūdras substrātus vai arī to iepriekš apstrādātu izmanto dārzeņu, puķu, koku stādu audzēšanai un apdzīvotu vietu labiekārtošanai un apzaļumošanai.
Attēlā: Sagatavots substrāts priežu stādu audzēšanai
Kūdras substrāts ir neaizstājams augu audzēšanā, pateicoties tā spējai uzkrāt ūdeni un barības vielas. Ar vienu kubikmetru kūdras substrātu var izaudzēt 7,5 tūkstošus jauno priežu stādiņu. Pamatā Latvijā iegūst frēzkūdru un gabalkūdru. Frēzkūdru iegūst ar vakuuma savācējiem, savukārt gabalkūdru – ar grieztās kūdras metodi.
Attēlā: Kūdras ieguve ar frēzēšanas metodi
Latvija pēc ieguves apjomiem ir lielākā kūdras ieguvējvalsts pasaulē, aiz sevis atstājot tādas kūdras lielvalstis kā Kanādu un Vāciju un tādējādi nodrošinot kūdras substrātu pieejamību visā Eiropā un arī pasaulē.
Vēsturiski ieguva un izmantoja siltumam
Pirmās liecības par kūdras ieguvi Latvijā ir datētas jau ar 18. gs. beigām. 19. gs. sākumā jau tika izveidotas pirmās valsts sektora amata vietas valsts resursu apsaimniekošanai. Sākotnēji kūdru ieguva, lai to izmantotu siltumenerģijai. Pirmā pasaules kara laikā kūdras ieguve tika veikta vairāk nekā 300 Latvijas purvos, lai mazās saimniecības un viensētas varētu sevi nodrošināt ar kurināmo ziemas mēnešos. Kūdru siltumenerģijas ražošanai samērā plaši izmantoja vēl līdz 21. gs. sākumam. Kūdras kā kurināmā resursa izmantošana lielāko samazinājumu sasniedza 2003. gadā, kad slēdza ar kūdru kurināmo TEC-1 centrāli, kūdras fabrikas un slēdza un privatizēja meliorācijas sistēmu kūdras iecirkņus. Šobrīd kūdru kā kurināmo izmanto līdz 3 % no kopējā iegūtā apjoma.
Lasīt vairāk:
