Jaunumi
26 • 07 • 2024
Kurzemes piekrastē koši zied kāpas
Ziedošus augus var novērot ne tikai pļavās vai ceļmalās. Arī piekrastes kāpas – gan mežainās, gan pelēkās – vasarā rotā krāšņi ziedoši augi, no kuriem vairāki sastopami reti un ir īpaši aizsargājami. Jūlija vidū plašu sugu daudzveidību var novērot dabas liegumā “Ziemupe” AS “Latvijas valsts meži” Dienvidkurzemes reģionā.
“Kāpu augi ir atšķirīgi, tiem ir dažādi pielāgojumi, lai izdzīvotu skarbajā vidē – kāpās ir maz barības vielu, smiltis uzkarst pusdienas saulē un pieejamais ūdens ir iesāļš, bet atvēsinošās vēja pūsmas nes līdzi asus smilšu graudiņus un pakāpeniski aprok visu savā ceļā. Piekrastes augi pielāgojas – daudziem ir īsa augšanas sezona, daudzi izveido dziļu sakņu sistēmu, strauji aug garumā vai stīgo, to lapas bieži ir vaskainas, šķiet cietas un asas,” skaidro LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre.
Saulainās un siltās vasaras dienas bijušas īpaši labvēlīgas vairāku sugu ziedēšanai. Kāpās zied jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.) – tā Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemes piekrastē. Ziemupes–Akmensraga atradne ir lielākā un stabilākā zilpodzes atradne Latvijā. LVM vides eksperti 2023. gadā datubāzē pievienojuši vēl 17 jaunus jūrmalas zilpodzes reģistrējumus Dienvidkurzemes reģionā.
Latvijā retā jūrmalas zilpodze sasniedz izplatības ziemeļu robežu un plašāk tā sastopama Eiropā, Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs, sākot ar Baltijas jūru līdz Āfrikas ziemeļu piekrastēm. Jūrmalas zilpodze sasniedz 30 līdz pat 60 cm augstumu, tai ir spēcīgs stublājs un lapu malas ar rupjiem, dzeloņainiem zobiņiem, viss augs ir klāts ar zilganu apsarmi un šķiet nedaudz vaskains, kas to pasargā no saules un karstuma, neļaujot izžūt, kā arī no vēja pārpūsto smilšu ietekmes. Zied krāšņi zilā un violetā krāsā. Noziedējušus un izkaltušus augus rudenī vējš iznēsā pa kāpām.
Tāpat pludmalē, kāpās un piekrastes sausajos priežu mežos zied jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus) – 15 līdz 50 cm, pat 70 cm garš lakstaugs ar spēcīgu, zarainu sakni. Tieši dziļā sakņu sistēma ļauj tam augt sausajos kāpu smiltājos un sāļajās augsnēs. Salīdzinot ar citām dedestiņām, šai sugai lapas ir biezākas un izturīgākas. Suga sastopama vietām visā piekrastē, bet Kurzemē veido lielākās audzes. Jūrmalas dedestiņa satopama arī citviet Eiropā – gan Rietumu, gan arī Austrumeiropas jūru piekrastēs, kā arī Ziemeļamerikā un Čīlē.
Ar gaišiem un sevišķi smaržīgiem ziediem mežainajās piejūras kāpās zied trauslā smiltāju neļķe (Dianthus arenarius). Ieskatoties uzmanīgi, var ievērot, ka smiltāju neļķes atšķiras viena no otras – piekrastes kāpās un kāpu mežos Rīgas līča rietumu piekrastē un Baltijas jūras piekrastē ziedošie augi mēdz būt sīkāki, veido kompaktu ceru un tiem ir nedaudz ziedu, tā būs smiltāju neļķes tipiskā pasuga (Dianthus arenarius subsp. arenarius). Savukārt otra pasuga – Prūsijas neļķe (Dianthus arenarius subsp. borrusicus) – aug iekšzemes kāpu masīvos, tās ceri ir plašāk izplesti, ziedkāti zarojas un šķiet, ka ziedu vienā cerā ir vairāk.
Latvijā abas smiltāju neļķes pasugas sastopamas nereti, bet izplatītas nevienmērīgi, galvenokārt apvidos ar piejūras un iekšzemes kāpām, sausiem priežu mežiem. Ja piemērotā dzīvotnē nenotiek dabiskie traucējumi, kas uztur samērā atklātus smilts augsnes laukumus, dzīvotne aizaug un neļķe, nespējot konkurēt, izzūd. Vietām dabiskos traucējumus imitē cilvēki, tāpēc neļķe spēj ilgstoši saglabāties mazāk izmantotu taciņu un dabisko brauktuvju malās, zem elektrolīnijām un uz sausām ceļu nogāzēm. LVM vides eksperti fiksējuši, ka salīdzinājumā ar 2018. gada monitoringa datiem, konkrētā vietā LVM Austrumvidzemes reģionā 2023. gadā ziedošo īpatņu skaits saimnieciski izmantojamā mežā blakus dabiskai brauktuvei un elektrolīnijai ir pieaudzis vairāk nekā par 600 ceriem. Sugas dzīvotnes stāvoklis tur vērtējams kā izcils, augu vitalitāte – laba.
Smiltāju neļķes tipiskā pasuga ir iekļauta Eiropas Padomes dzīvotņu direktīvā. Tā satopama tikai Baltijas jūras krastos – Latvijā.
Savukārt spilgtus akcentus pelēkajās kāpās veido mazais mārsils (Thymus serpyllum). Mazais mārsils nav aizsargājama suga, tas plaši izplatīts Eiropā un Ziemeļāfrikā, ievests arī Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug dažādos smiltājos: sausās pļavās, kāpās, priežu mežu malās. Viss augs ir aromātisks un tiek izmantots tējām. Jāatceras, ka tas ir ilggadīgs sīkkrūms un aromātiskās violetās ziedkopas ievācamas saudzīgi nogriežot, nevis izraujot augu ar saknēm. Ziedu laikā mārsila audzes ir dažādu kukaiņu pilnas un uzmanīgam vērotājam sniedz daudz prieka.
Lasīt vairāk:
