Jaunumi
01 • 03 • 2024
Mežos bieži sastopama šī gada gļotsēne – trauslā lāsenīte
Latvijas mežos samērā bieži sastopama šī gada Latvijas Mikologu biedrības nominētā gada glotsēne (Myxomycota) – trauslā lāsenīte (Leocarpus fragilis). Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis, iepazīstinot ar 2024. gada simbolgļotsēni, vispirms uzsver, ka gļotsēnes, neraugoties uz latvisko nosaukumu, nav pieskaitāmas sēņu valstij.
Gļotsēnes nav sēnes, lai arī pēc skata tās var būt līdzīgas, turklāt gan vienas, gan otras vairojas ar sporām un barojas, galvenokārt, ar organiskām atliekām jeb ir saprotrofas. Taču, atšķirībā no sēnēm, gļotsēnēm nav micēlija, turklāt, šie organismi spēj pārvietoties un aktīvi veidot kolonijas gluži kā dzīvnieki.
Šī gada gļotsēne – trauslā lāsenīte – nav izvēlīga pret mājvietu, tā atrodama dažādos meža tipos gan uz dzīviem, gan beigtiem augiem, tostarp uz nobirām, ķērpjiem un pat uz dzīvnieku ekskrementiem.
Augļķermeņu attīstība
Trauslā lāsenīte ir pasaulē vienīgā savas ģints pārstāve, toties kosmopolītiska suga.
Tāpat kā citu sugu gļotsēnes, arī trauslās lāsenītes savas dzīves laikā izbauda būtiskas pārvērtības: sākumā zināmu laiku veiksmīgi eksistē kā atsevišķas, lielas, kustīgas, vairākkodolu šūnas, taču pienāk brīdis, kad savdabīgie vienšūnas radījumi pulcējas vienkop, lai apvienojušies radītu specifisku struktūru, tā saucamo plazmodiju. Tas ir vairāk vai mazāk gļotains veidojums, kas ietver sevī visu bijušo atsevišķo šūnu citoplazmu un kodolus. Šis veidojums lēni plūstot, pārvietojas labvēlīgāku turpmākās dzīves apstākļu meklējumos.
Atradušas un ieņēmušas atbilstošu vietu, gļotsēnes rada daudzus augļķermeņus, kuros turpmāk attīstās sporas. Šie augļķermeņi, sakārtoti ciešās kopās, ir pilienveidīgi, gluda, sausa, trausla, trīsslāņaina apvalka apņemti, turas uz īsiem, pavedienam līdzīgiem gļotu kātiņiem. Trauslās lāsenītes atsevišķu augļķermeņa izmērs rēķināms vien milimetros.
Tālākā izplatība
Trauslās lāsenītes augļķermeņu veidošanās un nobriešanas periods notiek vasaras otrajā pusē, rudens sākumā.
Procesa laikā augļķermeņi maina krāsu. Sākumā tie parasti ir gaiši dzelteni vai gaiši oranži, spīdīgi. Sava košā krāsojuma dēļ trauslās lāsenītes augļķermeņi ir salīdzinoši viegli pamanāmi. Attīstoties tie top tumšāk oranži, beigās paliek brūni – violetbrūni, sarkanbrūni, kastaņbrūni, melnbrūni. To kātiņa krāsa ir balta vai gaiši smilšpelēka.
Kad nobriedušas sporas, pilienveidīgie gļotsēņu augļķermeņi zaudē valgmi, saplaisā un pārplīst. Sporas izbirst. Tās izplatās, galvenokārt, ar vēja palīdzību un pielīpot dzīvniekiem. Maskējoši brūnās saplīsušo augļķermeņu apvalku paliekas saglabājas ļoti ilgi – tās var novērot visas ziemas garumā.
Lasīt vairāk:
