Jaunumi
12 • 01 • 2024
2024. gada sēne: Latvijā bieži sastopamā zilzaļā hlorociborija
Sākoties jaunam gadam, dažādu bioloģijas nozaru un apakšnozaru pārstāvji Latvijā izvēlas savas jomas titulobjektus. Latvijas Mikologu jeb sēņu pētnieku biedrība par 2024. gada sēni titulējusi zilzaļo hlorociboriju (Chlorociboria aeruginascens) no Helotiaceae dzimtas. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis, stāstot par šī gada sēni, norāda, ka daļa cilvēku šo sēni noteikti ir redzējuši, bet nav atpazinuši vai pievērsuši tai uzmanību, bet otra daļa cilvēku to nemaz nav redzējuši vai arī gluži pretēji – ir pievērsuši tai lielu uzmanību, neapzinoties, ka tā ir sēne.
Iekrāso koksni zilzaļā krāsā
Zilzaļā hlorociborija – kosmopolītiska askusēne, kas Latvijas valsts mežos atrodama visu gadu. Sēne ir plaši izplatīta, bieži sastopama lapkoku un jauktajās audzēs. Pārsvarā mitrām vietām piesaistītā būtne mēdz atklāt ne vien savus augļķermeņus, bet arī norāda, kur piemājo viņas micēlijs jeb sēņotne, kas iekrāso mirušo koksni zilgzaļā krāsā. Koksne iekrāsojas ar sēnes izdalīto īpašo, hinonu grupai piederīgo pigmentu – ksilindeīnu. Iekrāsojot koksni, hlorociborija uzkrītoši demonstrē savu atrašanās vietu.
Pamanīta zilzaļā hlorociborija tiek uz ievērojami satrupējušas vai uz trūdošas, mizu jau pilnībā vai daļēji zaudējušas lapu koku koksnes – visbiežāk uz kritalām, zemē nokritušiem zariem, nereti arī uz veciem celmiem un citām cirsmu paliekām. Tā mājo arī atmirušos, taču no stumbra vēl neatdalījušos beigtos dzīvu koku zaros. Visiecienītākā šīs sēnes mājvieta ir ozola koksne, nereti tiek apdzīvota arī beigta apses un beigta bērza koksne.
Sēnes augļķermeņi mēdz augt gan pa vienam, gan grupās. Tie ir nelieli, plāni, ar īsu un lejgalā sašaurinātu kātiņu, kas var būt atejošs gan no sāna, gan centra. Augļķermeņu forma sākumā lielākoties ir kausveidīga vai lāpstveidīga, augot top vairāk vai mazāk līdzīga tasītei. Visbeidzot tā kļūst asimetriski viļņota. (Hlorociborijas augļķermeņi lokās un krokojas arī kalstot.) Augļķermeņu krāsa, tāpat kā micēlija krāsa, – vairāk vai mazāk zilzaļa. Attīstības gaitā to krāsa parasti top košāka. Augļķermeņu virspuses krāsojuma intensitāte nedaudz atšķiras no apakšpuses krāsojuma intensitātes.
Pirmie augļķermeņi sastopami jau pavasarī
Hlorociborijas augļķermeņi atrodami galvenokārt rudenī, tomēr retumis šie veidojumi uzrodas jau pavasarī, bieži vien arī vasarā. Zilzaļās hlorociborijas augļķermeņu sezona kopumā Latvijā parasti stiepjas no aprīļa līdz oktobrim, taču mēdz būt garāka.
Daudzviet kaut kāda iemesla dēļ zilzaļā hlorociborija augļķermeņus mēdz nemaz neizveidot, bet tās apdzīvotās koksnes īpašās krāsas marmorējums tomēr apliecina – gada sēne šajā vietās neapšaubāmi ir.
Vairāk par 2024. gada sēni var uzzināt "4.studija" sižetā:
Starp citu, hlorociborijas zilzaļajā tonī iekrāsotā koksne jau kopš renesanses laika šur tur tikusi un joprojām tiek augstu vērtēta koka apstrādātāju – amatnieku un koktēlnieku – aprindās. Mūsdienās, lai iegūtu zilzaļus kokmateriālus izstrādājumu darināšanai, cilvēki jau iemanījušies koksni tīši inficēt ar šīs sēnes sporām. Turklāt, par zilzaļās hlorociborijas pigmenta izmantošanu interesi vietumis izrāda arī dzijas, tāpat audumu krāsotāji un to pat pēta optoelektronikas ražotāji.
Lasīt vairāk:
