Piesakies jaunumiem
29 • 09 • 2023
Sēnes – ne tikai kukaiņu ēdnīca, bet arī mājvieta
Latvijā rit aktīvs sēņu augļķermeņu ievākšanas periods – sēņošanas laiks. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis šoreiz aicina iepazīt kukaiņu kāpurus, kuri sēņu augļķermeņos rod sev gan dāsnu barotni, gan ērtu mitekli. Tautā šos kustoņus parasti dēvē par sēņu tārpiem.
Daļa sēnēs atrodamo insektu sugu ir šauri specializējusies uz noteiktām sēnēm. Bet netrūkst arī mazizvēlīgu sugu. Bieži vienā un tajā pašā sēnes augļķermenī vienlaicīgi mīt vairāku sugu kukaiņi. Ļoti iecienītas kukaiņu bērnistabas ir dažādu sugu sviesta bekas un rudmieses. Toties pūpēži un tintenes nav šim nolūkam īpaši iekārotas.
Kas mājo uz sēnēm, kas – pašās sēnēs?
Insektu kāpuri izšķiļas no pieaugušo kukaiņu sēnēs iedētajām oliņām. Nereti augļķermenis vēl pat nav īsti izspraucies virszemē, bet tajā jau atrodas dējumi. Kamēr insektu bērni vēl atrodas oliņas stadijā vai ir pavisam nesen izšķīlušies, vairākumu no viņiem ar neapbruņotu aci ir ļoti grūti ieraudzīt.
Latvijas sēnēs un uz tām mājo simtiem sugu insektu, kā piemēram, divspārņu pēcnācēji. Virkne insektu nemaz nevar attīstīties, pirms iekūņošanās augsnē kāpura stadijā neizejot caur sēnēm. Piemēram, atbilstoši nosaukumam, sēnēs aizrit visu sēņodiņu bērnība jeb kāpura stadija. To pašu var teikt par nedaudzajām Latvijā sastopamajām sēņmušām. Sēnes nesmādē arī daudzu vaboļu jaunā paaudze. Vēl sēnēs dzīvo tie gaļēdāji kukaiņu kāpuri, kuri pārtiek no sēņēdājiem kukaiņu kāpuriem, konkrēti, dažu sugu jātnieciņu un māņjātnieciņu pēcnācēji.
Sēnēm kukaiņu kāpuri parasti nekaitē, gluži pretēji – daudzām to sugām viņi ir nepieciešami. Kāpuru izmitināšana un izbarošana – viens no sēņu sugu paņēmieniem savu sporu izplatīšanā, jo sporas, izejot cauri insektu gremošanas sistēmai, nezaudē dzīvotspēju.
Aplams ir Latvijā samērā izplatītais uzskats, ka kāpuri nedzīvo cilvēkiem bīstami indīgās sēnēs. Dzīvo. Tomēr ne visām sēnēm tīk kukaiņu klātbūtne.
Kukaiņiem mazāk tīkamas sēnes
Pret insektiem vairāk vai mazāk rezultatīvi aizsargājas tās pienaines, kuras satur sīvu vai rūgtu piensulu, teiksim, cūcenes, alksnenes. Vēl retāk kukaiņu bērni uzturas ļaužu vairākuma iecienītajās gailenēs. Šajās sēnēs insektus parasti izdodas atrast vien mērķtiecīgi un cītīgi meklējot.
Kāpēc gan gailenēs nedzīvo insektu jaunā paaudze? Tāpēc, ka tās lielākā koncentrācijā nekā citas sēnes satur fermentu hitināzi. Šī fermenta uzdevums ir šķelt kukaiņu ķermeņa apvalku jeb ārējo skeletu veidojošo vielu hitīnu. Gandrīz visiem sēnēs mītošajiem kukaiņu kāpuriem hitīna “čaula” ir tik plāna, ka, nokļūstot koncentrētas hitināzes ietekmē, tā sadalās. Kāpurs ar šķīstošu apalku, protams, nav dzīvotājs. Retumis gailenēs var tomēr mājot garie, druknie, dzeltenie, cietie “drātstārpi” – vaboļu sprakšķu kāpuri, kuru salīdzinoši biezais apvalks spēj rezultatīvi pretoties krietnai hitināzes devai.
No sēnēm, starp citu, pārtiek arī nematodes – īsti tārpi, nevis kukaiņu kāpuri. Sēnēs mītošo un cilvēkiem nekaitīgo nematožu vairākums ir pavisam nelieli, milimetra piektdaļu vien gari, dzīvnieciņi, kas ieraugāmi tikai ar palielinošu ierīču palīdzību. Mielojoties ar sēnēm, ne viens vien cilvēks neapzināti apēd tūkstošiem kukaiņu oliņu un kāpuriņu, kā arī daudzus sīkus tārpiņus.
Starp citu, dzīvnieki barojas ne tikai sēņu augļķermeņos, bet arī ar sēņu augļķermeņiem un uz tiem – ēd izdalījumus, ķer un ēd cits citu. Sēnes ir daudzu dažādu kustoņu ēdnīcas. Uz sēnēm ļoti bieži uzturas kailgliemeži, bieži arī zirnekļi, daudzu sugu pieaugušās mušas, pieaugušie īsspārņi, bambali un arī citas vaboles, uz tām ieraugāmas pat lapu blusiņas un vēl virkne dažādu radījumu.
Lasīt vairāk:
