Jūlija izskaņā aizvadīti AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 36 stundu pedagogu tālākizglītības kursi, kuros jau 17. riezi pulcējās pedagogi no visas Latvijas. Trīs dienu garumā gandrīz 40 pedagogi ne vien savstarpēji dalījās līdzšinējā pieredzē, bet arī smēlās iedvesmu no Norvēģijas vieslektoriem radošam un izzinošam mācību procesam dabā.
Kursu programmu atbalstīja Norpldus projekts "Schools growing together with forests", un tajā tika iekļautas dažādas meža izglītības darbnīcas, kurās meža eksperti no Norvēģijas Meža institūta (Skogkurs.no) un Hamāras dabas skolas kopā ar Latvijas meža speciālistiem un skolotājiem meklēja atbildi uz jautājumu – kas ir ilgtspējīga meža izglītība? Tāpat arī kursu ietvaros skolotājus par tīru mežu nozīmi izglītoja Cūkmens Latvijas Vides aizsardzības projekta "Nemēslo mežā" ietvaros.
Lai arī LVM Kalsnavas arborētums ierasti ir vieta, kurā iepazīt vietējās un ārzemju kokaugu sugas, šoreiz kursu dalībnieki kopā ar arborētuma speciālistiem uzzināja, kā izzinošā veidā kopā ar skolēniem, veicot pirolīzes eksperimentus, iegūt tādus noderīgus produktus, kā ogles vai darvu. Tāpat klātesošie varēja iejusties arborista lomā, gan pielaikojot speciālo ekipējumu, gan ar tā palīdzību kāpjot kokā, tādējādi izprotot profesijas sarežģītību un nozīmi koku veselības uzturēšanā.
Turpinot meža zinātnes iepazīšanu, skolotāji devās uz LVM Kalsnavas kokaudzētavu, kuras darbinieki ikdienā nodarbojas ar sēklu ieguvi, stādu audzēšanu, kā arī meža koku sēklu bankas uzturēšanu. Vairāki dalībnieki atzina, ka lielākais dienas pārsteigums esot bijis tieši bērzu sēklu ieguves plantācija, jo, atšķirībā no priežu un egļu plantācijām, bērzu sēklu ieguvei nepieciešamas siltumnīcas, lai novērstu sēklu nekontrolētu izplatīšanos un atvieglotu to ievākšanas procesu.
Visa pamatā – ilgtspēja
Skolotāji tika aicināti ne vien darboties praktiski, bet arī domāt kritiski. Kopā ar meža nozares ekspertu Kristapu Klausu pedagogi šķetināja dažādus ar nozari saistītus maldīgos priekšstatus, iepazina meža nozīmi Latvijas ainavā un ekonomikā, kā arī mēģināja rast atbildi uz jautājumu, kādai jābūt izglītībai par ilgtspējas jautājumiem Latvijā.
Ar tendencēm un aktualitātēm dabaszinātņu mācību procesā iepazīstināja LU SIIC pētnieks Kārlis Greitāns. Pēc diskusijas klātesošie skolotāji iejutās audzēkņu lomā un veica dažādus zinātniskos eksperimentus, paaugstinot kompetenci par meža tematiku dabaszinātņu priekšmetos. Eksperimentus vadīja Inese Filipova (Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts), Vilnis Jakovlevs (Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta), kā arī Kārlis Dzelzītis (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģu universitātes).
Izglītību par ilgtspēju nav iespējams īstenot bez ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pieredzes. Lai uzzinātu vairāk par mežkopju darbu, pedagogi kopā ar LVM Ziemeļlatgales reģiona Madonas iecirkņa vecāko mežkopi Vilni Otvaru devās mežā, iepazīstot gan meža apsaimniekošanas darbu specifiku, gan novērtējot klātienē meža apsaimniekošanas nozīmi. Skolotājas apmeklēja arī LVM Podiņu kokaudzētavu, kurā iepazinās ar uzņēmuma stādu ražošanas procesu no sēklas līdz stādam, kurš pēcāk tiek papildus apstrādāts tā pasargāšanai no kaitēkļu un pārnadžu bojājumiem.
Iedrošinājums turpināt iesākto
Savukārt starptautiskās meža izglītības pieredzes iepazīšanai “Nordplus” projekta ietvaros tālākizglītības kursiem tika piesaistīti vieslektori no Norvēģijas Meža institūta, kā arī Hamāras dabas skolas. Piedaloties sešās darba stacijās, pedagogi uzzināja, kā dažādus dabaszinību uzdevumus saistīt ar kritisko domāšanu, kā arī citiem mācību priekšmetiem.
Ar gūtajiem iespaidiem un atziņām dalās skolotāji:
AS "Latvijas valsts meži" piedāvā gan 12, gan 36 stundu tālākizglītības kursus pedagogiem, kuri izvēlas mācību procesā integrēt meža tematiku. Profesionālās pilnveides kursi ir saskaņoti ar LR Izglītības un zinātnes ministriju un tiek veidoti sadarbībā ar LU Starpnozaru izglītības inovāciju centru, kā arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Tālākizglītības centru.
Lasīt vairāk: