Jaunumi

Ārkārtējā situācija bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai skars arī egļu audzes Latvijas valsts mežos

Otro reizi pēdējo 15 gadu laikā atsevišķās Latvijas vietās no šī gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ir izsludināta ārkārtējā situācija bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) ierobežošanai. Kopumā pagastos, kuros ir izsludināta ārkārtas situācija, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā vērtīgo egļu audžu apjoms ir nedaudz virs 50 000 ha.

“Šobrīd egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi mežā ir sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā. Ir reģioni, kur to īpatsvars ir mazāks, piemēram, Kurzemes pusē, savukārt Vidzemes un Latgales pusē apjoms ir palielinājies. To apliecina arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktais meža kaitēkļu un slimību monitorings par 2022. gadu, īpaši uzsverot svaigo mizgraužu bojājumu apjoma konstatēšanu rudens periodā, kas norāda uz palielinātu risku 2023. gada pavasarī,” stāsta LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Attēlā: Egļu astoņzobu mizgrauža svaigi inavdēto egļu daudzums mežā 2022. gadā

Līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu ir apzinātas vērtīgas, nebojātas egļu mežaudzes un noteiktas trīs aizsardzības zonas, kurās definēti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai ciršanas rezultātā skuju koku radītais terpēns jeb smarža nepievilinātu mizgraužus un neradītu apdraudējumu vērtīgām un veselām mežaudzēm.

Vērtīgo egļu audžu izvietojumu un noteiktās aizsardzības zonas ikviens interesents var redzēt LVM GEO karšu pārlūkā https://lvmgeo.lvm.lv/ un LVM GEO Mobile lietotnē. Dati tiek saņemti tiešsaistē no Valsts Meža dienesta un tiek atjaunoti reizi diennaktī.

Ietekmēs ražošanas apjomu

LVM apsaimniekotajā teritorijā ārkārtas situācijas noteiktajos pagastos uz laiku tiks ierobežota aptuveni piektā daļa cirsmu, kuras bija plānots šogad izstrādāt. 

“Noteikto ierobežojumu dēļ tiek prognozēts kopējais ražošanas apjoma kritums par 100 tūkstošiem kubikmetru. Tāpat paredzams izstrādes izmaksu sadārdzinājums par 0,3miljoniem eiro, kas primāri saistīts ar mežizstrādes tehnikas pārvietošanu. Papildus tiek prognozēts, ka veidosies cirsmu uzkrājums, kuras ir sliktos un ekstremālos mežizstrādes apstākļos un kuru faktiskā izstrāde ir iespējama tikai vasaras mēnešos, jo pēdējo gadu ziemas mēneši neļauj sekmīgi veikt šo cirsmu izstrādi, neradot papildu bojājumus mežaudzei. Galvenokārt tās ir egļu mežaudzes kūdreņos,” skaidro LVM Koksnes produktu ražošana un piegādes ķēdes vadītājs Ainārs Grīnvalds.

Arī pagājušajā gadā bija vērojami lieli egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi. 2022. gadā LVM apsaimniekotajos mežos bojātu koku cirtes tika apzinātas 1 miljona kubikmetru apjomā, no tām izstrādāti tika ap 850 tūkstoši kubikmetru. Faktiskais bojāto koku cirsmu strauji pieaugošais apjoms pērn gandrīz uz pusi pārsniedza gada sākumā prognozēto. Tas izraisīja papildu mežizstrādes jaudu nepieciešamību bojājumu skartajām teritorijām un daļēju tehnikas pārvirzīšanu no krājas kopšanas cirtēm.

“Lielākais mizgraužu bojāto koku cirsmu apjoms pagājušajā gadā tika konstatēts un izstrādāts LVM Zemgales un Vidusdaugavas reģionā, kur lielo apjomu ietekmēja arī 2022. gada pavasara vējgāzes. Prognozes 2023. gadam ir līdzīgas, kad sanitārajās cirtēs varētu tikt sagatavoti ap 800 tūkstoši kubikmetru,” turpina Ainārs Grīnvalds.

Iepriekšējā reize, kad mizgraužu ierobežošanai valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, bija 2007./2008. gads. Togad ārkārtas situācija tika izsludināta pēc vienas no 2005. gada spēcīgākajām vētrām, kad izgāztajos un lauztajos skuju kokos masveidā savairojās mizgrauzis. Lai pieaugošo mizgraužu populāciju ierobežotu, tika pieņemti līdzīgi ierobežojumi, kādi ministru kabineta rīkojumā noteikti arī šobrīd.

Mizgrauža radītais posts

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir postošākais kaitēklis parastajai eglei (Picea abies) visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šī kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos. Mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm – parasti tādām, kuru caurmērs pārsniedz 20 cm. Ja starp vairākām eglēm atradīsies kāda priede, tad arī priede var tikt bojāta. Vienā pieaugušā eglē, kuras diametrs ir ap 40 cm, var iemitināties līdz pat 70 000 vaboļu. Egli iznīcināt var 3 000 līdz 5 000 liels vaboļu daudzums. Pie mazas kaitēkļu intensitātes vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, taču, ja to skaits ir ievērojams, bojā var iet pat veselas audzes.

Lasīt vairāk:

• Meža atjaunošana 2023. gadā uzsākta ar mašinizēto meža sēšanu
• Meža nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām – šī gada tēma “Latvijas Meža dienās”
• LVM kokaudzētavās sākti meža stādu sēšanas darbi jaunajai sezonai