Augoši koki un citi augi atmosfērā esošo ogļskābo gāzi (CO2) izmanto augšanai. Koki fotosintēzes procesā atdala skābekli (O2), kas nonāk atpakaļ atmosfērā, bet oglekli (C) piesaista jeb “noglabā” koksnē. Kad koki atmirst, tie izdala ogļskābo gāzi, kas atgriežas atpakaļ atmosfērā. Tāpēc meži un purvi ir milzīgas oglekļa krātuves – tiem ir nozīmīga loma kopējā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Ikgadējais koksnes krājas jeb mežā uzkrātās koksnes apjoma pieaugums LVM apsaimniekotajos mežos pārsniedz nocirsto koksnes apjomu. Tas nodrošina pozitīvu oglekļa piesaistes – emisiju bilanci. Kad koks ir nocirsts, no tā iegūtie koksnes produkti vēl ilgi kalpo kā oglekļa krātuves un ir planētai draudzīgs aizvietotājs no fosilajiem jeb neatjaunojamiem resursiem ražotajiem materiāliem
.
Mežsaimnieki gādā, lai mežaudžu vecumstruktūra būtu sabalansēta – tas nozīmē, lai jaunu mežu platības būtu tikpat daudz cik vidēja vecuma un pieaugušas audzes. Lielākais koksnes krājas pieaugums un oglekļa piesaiste ir mežaudzēs 20- 80 gadu vecumā, tikmēr vecās audzēs krājas pieaugums un līdz ar to – arī oglekļa piesaiste arvien samazinās.
Klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai palīdz mērķtiecīga un atbildīga meža atjaunošana un kopšana, kā arī meža meliorācijas sistēmu atjaunošana un uzturēšana. Tāpat svarīgi ir apmežot organiskās augsnes, mazāk vērtīgās lauksaimniecības zemes un vēsturiskās kūdras ieguves vietas, plaši izmantot koksnes produktus, vienlaikus rūpējoties par dabas daudzveidību un citiem meža sniegtajiem labumiem.
Mežs prasa mežsaimnieku rūpes, jo klimata pārmaiņu rezultātā paaugstinās gada vidējā temperatūra, biežāk piedzīvojam spēcīgas vēja brāzmas un citus apstākļus, kas maina arī sugu izplatību. Piemēram, egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās un mežam nodarīto zaudējumu apmērs ir viena no klimata pārmaiņu radītām izmaiņām.
