Jaunumi

Tiešsaistes kameras ļāvušas ielūkoties putnu un meža zvēru ikdienā

Aizritējis jau piektais gads, kopš AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsākusi tiešsaistes kameru projektu “Putni un zvēri purvā”. Šajā laikā izdevies gūt apstiprinājumu vairākiem pieņēmumiem par mazo ērgļu un klinšu ērgļu ligzdošanas sekmēm, ikdienas dzīvi un dažādu pārbaudījumu izturēšanu, piemēram, barības meklējumiem un cīņu ar konkurentiem. Tiešsaistes kameru darbība ļāvusi ielūkoties līdz šim vēl cilvēka acij neredzētos putnu un meža zvēru ikdienas mirkļos.

Mazā ērgļa Lielās salas ligzdas eglē un bērzā šogad tika aprīkotas ar jaunu aparatūru un sistēmu kvalitatīvākam novērošanas darbam. Pavasarī ikviens tiešsaistes pārraides vērotājs varēja būt liecinieks, kā Lielās un Aizkujas ligzdās mazo ērgļu mātītes izdēja attiecīgi vienu un divas olas un kā jūnija sākumā abās ligzdās izšķīlās mazie ērglēni.

Savukārt pērn interesenti varēja vērot klinšu ērgļu ligzdošanu. Togad pieaugušais tēviņš Virsis, visticamāk, gāja bojā, un mātīte Spilve nespēja viena pati nodrošināt barību strauji augošajam ērglēnam, tāpēc jaunais klinšu ērglis, jau paaudzies un apspalvojies, togad gāja bojā. Kopš tā laika ligzda netika apdzīvota. Šī gada pavasarī kamerās varēja novērot, ka martā to dažas reizes apmeklēja mātīte Spilve ar citu, dzimumgatavību sasniegušu tēviņu, taču ligzdu viņi tā arī neapdzīvoja. Pateicoties uzstādītajai kamerai uz meža zvēru pārejas, šogad izdevās fiksēt meža cūkas un alni savā dabiskajā vidē.

“Projekta laikā esam ieguvuši vērtīgu un apjomīgu papildinošu informāciju par mazo ērgļu barību, kas apkopota zinātniskā publikācijā. Mūsu pētījums liecina, ka šīs Eiropā apdraudētās sugas barībā nozīmīgākie dzīvnieki aptuveni līdzīgā daudzumā ir peļveidīgie grauzēji, galvenokārt strupastes, kā arī vardes. Tāpat esam dokumentējuši unikālus notikumus mazo ērgļu un klinšu ērgļu ligzdās mazuļu audzēšanas periodā. Piemēram, viens no mazo ērgļu ligzdu postītājiem izrādījās vistu vanags, kurš uzbrūk jaunajiem mazajiem ērgļiem to ligzdās. Ne mazāk svarīga ir sabiedrības iesaistīšana pētījumos un izpratnes veicināšana par procesiem dabā,” par ieguvumiem stāsta LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Mazo ērgļu tiešsaistes kameru darbība atkal tiks atjaunota pavasarī, kad putni atgriezīsies no siltajām zemēm. Savukārt klinšu ērgļa ligzdas un purva tiešraide pilnā apjomā tiks atsākta aptuveni februārī, kad dienas kļūs garākas un kad saules paneļi spēs uzlādēt akumulatorus, kas nodrošina kameru un rūteru darbību. Pašlaik purvu klāj bieza sniega sega, kas ir ievērojami biezāka nekā uz lauka, vismaz 0,5 m, jo sniegs ir sakrājies purva veģetācijā.

LVM apsaimniekotajās meža platībās tiek aizsargātas gan retās putnu un citu dzīvnieku sugas, gan to dzīvotnes un nozīmīgie biotopi. Vietās, kur ligzdo aizsargājamie putni – melnais stārķis, visi Latvijā ligzdojošie ērgļi u.c. sugas, tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, un sugas aizsardzības nolūkos tiek veidoti mikroliegumi un teritorijas dzīvotņu aizsardzībai. Lai saglabātu īpaši aizsargājamos meža biotopus un aizsargājamās dzīvnieku un augu sugas, tiek veidoti mikroliegumi, kuru platības ik gadu pieaug.

Lasīt vairāk:

• Monitorings atklāj jūras ērgļa ligzdošanas sekmes šajā gadā
• LVM GEO lietotnei jauna versija
• Svētku eglīte no Latvijas valsts mežiem